Meteorologi brīdina, ka vēl ir pāragri atslābt un nesapņot par ilgstošu siltumu. Runājot par laikapstākļiem, sinoptiķi teica, ka sniegs snigs agrāk nekā parasti. 2025. gads ir pilns ar negaidītiem pārsteigumiem.
Janvārī eksperti prognozēja ziemu ar nelielu sniega daudzumu, taču realitāte izrādījās daudz sarežģītāka – sniegs sniga pat maijā, kas nav noticis pēdējo 150 novērojumu gadu laikā.
Eiropas daļā pirmais sniegs būs oktobrī. Daudzviet sniegs un lietus līs 7. oktobrī. Nedēļu vēlāk gaidāmas nelielas snigšanas. Ziemeļu reģionos ziemu tradicionāli sagaida agrāk nekā valsts centrālajā daļā.
Meteorologi apgalvo, ka pirmais sniegs nokusīs acumirklī, jo temperatūra joprojām ir pozitīva. Stabila sniega sega izveidosies tikai novembra vidū, kas ir divas nedēļas vēlāk nekā klimatiskā norma.
Pēc Hidrometeoroloģiskā centra zinātniskā direktora Vilfanda teiktā, šogad laikapstākļi ir neparasti to mainīguma ziņā. Fobosa meteoroloģisko centru vadošais speciālists Jevgeņijs Tiškovecs laikapstākļu anomālijas skaidro ar El Ninjo efekta un globālās sasilšanas ietekmi.
Austrumeiropa saskaras ar nepieredzētām klimata pārmaiņām, kas radikāli maina ierasto ziemu raksturu
Zinātnieki ir reģistrējuši, ka valsts teritorija sasilst aptuveni 2,5 reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tas nozīmē, ka būs ievērojami vairāk siltu ziemu nekā pēdējās desmitgadēs, un stipras salnas centrālajos reģionos kļūs par retumu.
Šo globālo procesu sekas jau ir manāmas. Pieaug ekstremālu laikapstākļu skaits: viesuļvētras, liela mēroga meža ugunsgrēki un sausums dienvidos, kas apdraud kultūraugus. Kūstošais mūžīgais sasalums valsts ziemeļos bojā infrastruktūru, un līdz gadsimta vidum saldūdens trūkums var skart līdz pat 70% iedzīvotāju.
Siltas ziemas rada slēptus riskus ekonomikai un sabiedrībai. Novecojušas apkures sistēmas un inženiertīkli slikti tiek galā ar pēkšņām temperatūras izmaiņām, kas bieži noved pie siltuma un elektroenerģijas piegādes traucējumiem. Pieaug arī migrācijas spiediens uz centrālajiem reģioniem.
Prognoze 2025.–2026. gada ziemai solās būt neparedzama. Decembris varētu sākties ar agru sniegu, bet stabila sniega sega izveidosies tuvāk mēneša vidum. Iespējami slapja sniega un apledojuma periodi, kas radīs grūtības ceļu satiksmei.
Tomēr tas nebūs tas trakākais..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Janvārī temperatūra pārsniegs normu par 2–3 grādiem pēc Celsija. Sagaidāms augsts gaisa mitrums un biežas temperatūras svārstības. Tas var negatīvi ietekmēt laikapstākļiem jutīgu cilvēku labsajūtu.
Februāris valsts Eiropas daļā būs raksturīgs ar ievērojamiem nokrišņiem. Iespējamas krasas temperatūras izmaiņas no pozitīvas dienas līdz mīnus 15 grādiem naktī. Iespējams apledojošs lietus, kas var izraisīt masveida elektroenerģijas padeves pārtraukumus.
Iedzīvotājiem jāgatavojas biežiem atkušņiem, slapjam sniegam un apledojumam. Šie apstākļi palielina sabiedriskā transporta un elektroapgādes pārtraukumu risku. Iespējama kavēšanās lidojumos un sauszemes transportā. Lai mazinātu negatīvās sekas, ieteicams iepriekš pārbaudīt katlus un apkures sistēmas, kā arī sagatavot alternatīvus siltuma avotus. Uz ceļiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, savlaicīgi jānomaina riepas pret ziemas riepām un jāplāno maršruti, ņemot vērā iespējamos kavējumus.
Lauksaimniekiem jāgatavojas anomālijām un jāapsver pasākumi, lai pielāgotos sausumam. Pilsētas dienestiem ir jāstiprina komunālie tīkli un jārezervē jaudas, lai nodrošinātu infrastruktūras netraucētu darbību mainīgā klimatā.
Iepriekš rakstījām, ka 2025.–2026. gada ziema būs vēl viens apstiprinājums neatgriezeniskām klimata pārmaiņām. Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Kļimenko prognozē, ka vairs nebūs bargu ziemu ar 30 grādu salu.
