Veselības pārbaude bija veiksmīga, un es varēju doties mājās. Atlikusī dienas daļa pagāja pavisam ierasti: iepirkšanās, mājas uzkopšana un vakariņu pagatavošana. Pēc skolas mana 6 gadus vecā meita sauca mani uz vannas istabu: „Mammu, kur ir ziepes?”
Tikai tad manā galvā radās nojauta, ka kaut kas nav kārtībā.
Es teicu viņai paņemt jaunas ziepes. Uz ko meita man atbildēja: „Nē. Es vēlos tās, kas te stāvēja. Tās bija manas mīļākās ziepes ar spīdumiņiem. Es atkal gribu ar tām vannoties.”
Un tikai tad es sapratu ārsta teikto.”
Avots:
