Mazuli no Fjodora kažoka izņēma am***ncē. Viņš bija ietīts plānā flaneļa segā un autiņbiksēs, galvā bija kokvilnas cepurīte, kas bija sapinusies uz kakla.
Visas mazuļa drēbes bija netīras, jo tās nebija mainītas vismaz dienu. Uz ādas bija izsitumi, kas liecināja par sliktu kopšanu. Segā bija pilnīgi slapja. Bērns bija kails un slapjš 38 grādu salā. Valets bija rūpējies par viņu gandrīz diennakti!
Sākās ilgs proces, lai noskaidrotu visus apstākļus. Uz vietas ieradās likuma sargi, un Ludmila tika nogādāta īslaicīgā izolatorā. Viņa stāstīja likuma sargiem, ka mīl savu bērnu un ir laba māte, kas visas grūtniecības laikā lietojusi vitamīnus. Jā, vitamīnus 40 grādu stiprumā!
Cilvēki ir uzmanīgi un novērojoši. Sociālais dienests veica pārbaudi bērna dzīves apstākļos un atklāja trūkumus: mazulim nav vanniņas, siltas segas vai pat siltas cepurītes. Mājās trūka arī higiēnas līdzekļu, un bija atrastas tikai trīs autiņbiksītes.
Kad Ludmila saņēma pirmo bērna pabalstu, viņa nolēma to svinēt, iepirkt pilnu somu ar al*****iem dzērieniem un tos izdzert. Zīdainis prasīja mātes pienu, bet viņa izrādīja neinteresi. Turklāt bērniņš bija caurājs un slapjš. Pēc pirmās glāzes Ludmila sajuta ierasto vieglumu un ieslēdza televizoru skaļāk.
Mazulis sāka ļoti neatlaidīgi prasīt ēst. Ludmila vēl nedaudz iedzēra, bet bērna raudāšana viņu neļāva atslābināties. Beidzot sieviete piecēlās, ņēma mazuli rokās, pūšot viņa sejā a****la dūmus, un sāka ar viņu sarunu.
Ludmila stingri norunājās un turpināja savus darbus.
Viņa nolika bērnu gultā un pasūtīja sev nākamo dzērienu. Vēlāk Ludmila atceras tikai miglainus notikumus. Mazulis sāka raudāt, un pēc tam kļuva nemierīgs. Viņa nolēma nedaudz atvēsināt un nomierināt bērnu, iznesa viņu uz lieveņa un nolika uz dēļiem, pirms pati atgriezās mājās un aizmiga klusumā.
Cik necilvēcīgs, pat zvēriski bezjēdzīgs šāds rīcības veids! Ludmila gulēja līdz pat brīdim, kad likuma sargi ielauza mājas durvis. Tika bez kavēšanās atņemtas vecāku tiesības. Viņa nav cienīga saukt sevi par māti. Tagad viņa tikai paliek sieviete, kas dzemdējusi šo mazu bērnu.
Mātes bezatbildīgā rīcība šokēja sabiedrību vairāk nekā suņa līdzjūtība, kurš naktī iznesa mazuli ārā, atstājot viņu aukstumā gandrīz kailu un pilnīgi neaizsargātu. Tas liek apdomāt, kurš no šiem būtnēm – cilvēks vai dzīvnieks – ir patiesi apžēlojams?
Par savu rīcību Valets saņēma no varas iestādēm īpašu suņu medaļu un tagad dzīvo kopā ar Fjodoru. Vecais vīrs uzbūvējis dzīvniekam ērtu būdu, baro to regulāri un ved izbraucienos pa mežu.
Pateicīgais suns ir kļuvis par vērtīgu ģimenes locekli; viņa kažoks sāk spīdēt, un acis izstaro laimi un pilnīgu uzticēšanos savam rūpīgajam saimniekam.
Pateicos par to, ka lasīji šo emocionālo stāstu! Aicinu tevi dalīties ar savu viedokli un domām komentāros, kā arī kopīgot šo rakstu sociālajos tīklos!