Valsts ir pieņēmusi lēmumu pastiprināti uzraudzīt Latvijas iedzīvotājus, kuri regulāri un lielākos apjomos izņem skaidru naudu no savām maksājumu kartēm.
Tiek norādīts, ka pēc noteikta izņemto līdzekļu sliekšņa pārsniegšanas darījumiem var tikt pievērsta īpaša uzmanība, lai noskaidrotu to pamatotību un novērstu iespējamos pārkāpumus.
Šāds solis tiek skaidrots ar vēlmi padarīt finanšu apriti caurspīdīgāku, kā arī samazināt naudas atmazgāšanas un citu finanšu noziegumu riskus. Vienlaikus uzraudzības pastiprināšana ļauj valstij labāk izsekot ne tikai aizdomīgām transakcijām, bet arī sabiedrības paradumu maiņai skaidras naudas lietošanā.
Neskatoties uz pieaugošo digitālo maksājumu popularitāti, bankomāti joprojām ieņem nozīmīgu vietu Latvijas iedzīvotāju ikdienā. 2023. gadā valstī darbojās 1034 bankomāti, kas nozīmē vidēji vienu bankomātu uz aptuveni 1900 cilvēkiem.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, šis rādītājs ir salīdzinoši augsts un liecina par iedzīvotāju turpinošo pieprasījumu pēc skaidras naudas pakalpojumiem.
Svarīgi arī atzīmēt, ka bankomāti sen vairs nav tikai līdzeklis naudas izņemšanai. Tos plaši izmanto arī komunālo pakalpojumu apmaksai, mobilo sakaru rēķinu segšanai un citiem ikdienas finanšu darījumiem. Turklāt arvien vairāk bankomātu aprīkoti ar modernām iespējām, tostarp bezkontakta maksājumu funkciju, kas ievērojami atvieglo klientu ikdienu un ļauj ātrāk veikt darījumus.
Neraugoties uz to, ka elektroniskie maksājumi kļūst arvien izplatītāki un bankomātu skaits Latvijā pakāpeniski samazinās, šīs ierīces joprojām ieņem nozīmīgu vietu daudzu iedzīvotāju ikdienā.
Aptuveni 70% cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem regulāri izmanto bankomātus, un ik dienu tos lieto apmēram 700 000 iedzīvotāju. Tas skaidri parāda, ka skaidra nauda joprojām ir nozīmīga daļai sabiedrības. Tomēr jāņem vērā, ka bieža vai liela apmēra naudas izņemšana var pievērst valsts institūciju uzmanību.
Valsts iestādes arvien vairāk domā par rūpīgāku kontroli attiecībā uz tiem, kuru darījumi ar skaidru naudu šķiet aizdomīgi vai pārāk apjomīgi. Ja esi no tiem, kuri dod priekšroku skaidrai naudai ikdienas norēķinos, ieteicams noskaidrot, kuras summas tiek uzskatītas par robežām, lai izvairītos no liekas uzraudzības. Skaidras naudas lietošana pati par sevi nav nekas negatīvs, taču apzināta rīcība un informētība palīdz pasargāt sevi no nevēlamiem pārsteigumiem nākotnē.
2022. gadā Latvijas iedzīvotāji no bankomātiem izņēma 4,6 miljardus eiro skaidrā naudā, bet iemaksāja 2,1 miljardu eiro.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova uzsver, ka bezskaidras naudas norēķini ir daudz pārskatāmāki un tāpēc veicina to plašāku izmantošanu.
Pirms vairāk nekā mēneša valdība apstiprināja jaunu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurā viena no galvenajām prioritātēm ir skaidras naudas aprites kontrole. Plānā paredzēts ciešāk analizēt gan fiziskas personas, gan uzņēmumus, kas regulāri iemaksā vai izņem lielas naudas summas bankomātos, jo tas var liecināt par darbībām ēnu ekonomikā.
“Ja cilvēkam nav oficiāli uzrādītu ienākumu, bet viņš bieži izņem ievērojamas summas skaidrā naudā, tas var kļūt par iemeslu padziļinātai pārbaudei,” norāda Bogdanova. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbinieki regulāri veic lielus skaidras naudas darījumus — šādi gadījumi tiks rūpīgāk vērtēti, lai atklātu iespējamu nodokļu apiešanu vai citus pārkāpumus.
Papildus pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā, 2023. gada 13. jūnijā Latvijā tika ieviesta jauna importa muitas deklarāciju noformēšanas sistēma. Tā izstrādāta, ievērojot Eiropas Savienības prasības un Pasaules Muitas organizācijas standartus, kā arī ietver jaunākās tehnoloģiskās inovācijas, lai muitas procedūru pārvaldība kļūtu ātrāka, drošāka un ērtāka.
Jaunā sistēma nodrošina vairākas būtiskas priekšrocības:
Pieejamība 24/7 – uzņēmēji un iedzīvotāji var izmantot deklarāciju pakalpojumus jebkurā laikā, bez pārtraukumiem.
Stabilitāte un drošība – sistēmā ieviesti augsta līmeņa drošības protokoli un rezerves jauda, kas garantē nepārtrauktu darbību arī tehnisku problēmu gadījumā.
Šī iniciatīva apliecina valsts apņēmību ne tikai cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet arī veidot modernu, uzticamu un efektīvu finanšu un muitas vidi. Tā palīdz stiprināt godīgas uzņēmējdarbības principus un vairot sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.
