Autors: Kristīne Stalidzāne
Politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā ”Kārtības rullis” 2023.gada jūlijā norādīja, ka ”tieslietu sistēmā notiek viss – tur ir ”pasūtījumu galdi”, tur ir korupcija, tur ir pilnīga muļķība un stulbums, un līdz šim neviens medijs nav pētījis, kas notiek tieslietu sistēmā”.
Vai tas ir tikai Jurģa Liepnieka viedoklis vai tomēr reālā situācija tieslietu sistēmā neatbilst demokrātiskas valsts standartiem, ļausim spriest lasītājam pašam.
Mūs kā mediju pārstāvjus uzmanību piesaistīja kriminālprocess, kurā 2023.gada septembrī Rīgas pilsētas tiesā tiks turpināta krimināllietas Nr.11514003318 izskatīšana, un kuru vada tiesnese Linda Dīzenberga. Šajā rezonansi izraisītajā krimināllietā, pamatojoties uz aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir arestēts juridiskās personas īpašums vairāku miljonu eiro vērtībā. Savukārt arestētās mantas īpašniekam veco laiku tradīciju garā netiek dotas iespējas īstenot savas tiesības uz aizstāvību un netiek dota iespējas pierādīt, ka šī juridiskā persona nav bijusi iesaistīta nelikumīgās darbībās.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā procesa virzītājs pieņēma lēmumu par juridiskās personas mantas arestu, un šai juridiskajai personai tika piešķirts aizskartā mantas īpašnieka statuss. Uz aizskartā mantas īpašnieka lūgumiem paskaidrot, uz kāda pamata viņa īpašumam ir uzlikts arests, gan procesa virzītājs, gan viņu pāraugošās institūcijas sniedza atbildi, ka īpašuma aresta pamats ir izmeklēšanas noslēpums, un aizskartajam mantas īpašniekam būs iespējas izmantot savas tiesības uz aizstāvību tiesas procesā.
Viss it kā notiek saskaņā ar likuma normām, tikai viena nianse – kad augstākminētajā kriminālprocesā tika sākta tiesvedība, tiesnese Linda Dīzenberga neuzskatīja par nepieciešamu informēt par tiesvedības uzsākšanu arestētā īpašuma īpašnieku. Tikai pēc īpašnieka vairākkārtīgām sūdzībām tiesnesei, aizskartais mantas īpašnieks tika pieaicināts uz ceturto! tiesas sēdi kā procesa dalībnieks.
Cienījamais lasītājs teiks, nu lūdzu, tagad īpašniekam ir visas iespējas aizstāvēt savas likumiskās intereses tiesas procesā. Tikai atkal viena maza nianse – tiesnese Linda Dīzenberga liedz viņam iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kuri attiecas uz arestēto īpašumu. Ir izveidojusies absurda situācija, aizskartajam mantas īpašniekam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, piedalīties pierādījumu pārbaudē, bet viņam netiek sniegta informācija, kādi pierādījumi attiecas uz viņam piederošo arestēto īpašumu, un uz kāda pamata šis īpašums ir arestēts.
Aizskartā mantas īpašnieka pacietības mēram lūstot, viņš 2023.gada 31.marta tiesas sēdē pieteica noraidījumu tiesnesei Lindai Dīzenbergai. Šeit atkal cienījamais lasītājs var teikt, nu lūdzu, pieteica noraidījumu, tiesnese to izskatīja, un izteica savus argumentētos iebildumus par noraidījuma nepamatotību. Un atkal nekā, jo tiesnese Linda Dīzenberga pieteicējam pat neļāva nolasīt tiesneses noraidījuma būtību un pamatojumu, neļāva ar to iepazīties pārējiem kriminālprocesa dalībniekiem, un līdz šīm brīdim nav sniegusi savu attieksmi pret pieteikto noraidījumu.
Un šeit sākas pats interesantākais. Kā mūs informēja pārējie kriminālprocesa dalībnieki, tad vienīgais pierādījums īpašuma arestam bija kādas trešās personas liecība, kura jau vairākkārtīgi ir mēģinājusi pārņemt aizskartā mantas īpašnieka īpašumu vairāku miljonu eiro vērtībā. Savukārt viens no šīs personas pārstāvošajiem advokātiem Rinalds Bušs ir tuvs tiesneses Lindas Dīzenbergas ģimenes draugs. Secinājumus, vai šis ir kārtējais sveša īpašuma reiderisma mēģinājums, kuru cenšas īstenot, izmantojot pazīšanos tiesu sistēmā, lasītājs var izdarīt pats.
Tāpat, saskaņā ar pārējo krimināllietas dalībnieku (no kuriem viens ir invalīds) sniegto informāciju, tiesneses Lindas Dīzenberga vadītajā kriminālprocesā tiek pastāvīgi pārkāptas viņu tiesības uz aizstāvību, tai skaitā tiesnese nepieņem aizstāvības pierādījumus, neļauj iesniegt lūgumus tiem saprotamā valodā, pārkāpj invalīda tiesības uz veselības aizsardzību un (bungu rīboņa) atsakās izsaukt uz tiesu liecināt trešo personu, uz kuras liecības pamata ir arestēts augstākminētais īpašums.
Pēc procesa dalībnieku domām, tas viss tiek darīts ar mērķi slēpt apstākli, ka apsūdzības pierādījumi lietā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir falsificēti, un tiesnese Linda Dīzenberga dara visu iespējamo, lai slēptu šo apsūdzības pierādījumu falsifikāciju. Pie tam viņa to dara ne tikai bieži paceļot balsi tiesas sēdēs, bet arī pielietojot draudu izteikšanu lietas dalībniekiem.
Šeit atkal cienījamais lasītājs var teikt, ka demokrātiskā valstī tas nevar būt iespējams, jo ir taču arī tiesnešus uzraugošie augstākstāvošie tiesneši, tiesnešu kolēģijas un citas institūcijas, pie kurām var vērsties taisnības meklējumos. Un atkal nekā. Procesa dalībnieki ir vērsušies ar savām sūdzībām pie uzraugošajiem tiesnešiem, tai skaitā pie Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietnieces D.Bamberes, bet atpakaļ ir saņēmuši atbildes, ka viss taču ir kārtībā, viss notiek saskaņā ar likumu.
Negribas domāt, ka tiesneši vienkārši ‘piesedz’ citu tiesnešu nelikumīgās darbības spēlējot futbolu ar iesniedzēju sūdzībām, drīzāk tā ir nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā un mazgāt publiski savu ‘netīro veļu’. Neviļus nāk prātā Jēkabpils gadījums, kad tikai sievietes nāve un sabiedrības iesaiste lika valsts amatpersonām sarosīties un vērst pastiprinātu uzmanību uz vardarbības gadījumiem ģimenē. Un tiesa ir kā sabiedrības uzticības spogulis, jo tā ir galīgā instance, kur cilvēkiem ir iespēja atrast taisnību.
Savukārt Tieslietu ministrija, Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres vadībā, ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kura ir tieši atbildīga likuma īstenošanas organizēšanā un koordinēšanā. Un šis ir jautājums nu jau droši vien jaunajam/ai Tieslietu ministram/ei – Vai vispār ir kāds plāns tiesu darbības kvalitātes un pārraudzības uzlabošanai? Un ja ir šāds plāns, kad mēs varam sagaidīt reālus rezultātus un kad iestāsies brīdis, kurā žurnālisti tikai rakstīs cildinošus vārdus par tiesām un tiesnešiem apsveicot ar kārtējo uzvaru tiesiskuma stiprināšanas jomā?
Šajā gadījumā mēs pat nerunāsim par acīmredzamiem tiesneses Lindas Dīzenbergas Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumiem un dažu procesuālo normu neievērošanu. Jautājums ir: vai šis tiesvedības gadījums atkal būs ierindojams sarakstā, kad lietas dalībniekiem taisnība būs jāmeklē Eiropas cilvēktiesību tiesā (ņemot vērā, ka aizskartā mantas īpašnieka pieteikums citā tiesvedībā jau ir pieņemts ECT izskatīšanā, un Latvijas valsts ir piedāvājusi šajā lietā izlīgumu), vai tomēr tiesu pāraugošās institūcijas ņems vērā Tieslietu Padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša 2022.gada tiesnešu konferencē pausto, ka “Tiesnešu pašpārvalde ir nevis arodbiedrība, kuras vienīgā funkcija ir aizstāvēt savējos, bet sargāt tiesu varas neatkarību un kvalitāti. Ja to nedarīsim mēs, to mēģinās izdarīt citi. Pašpārvaldei jāsargā un jāstiprina tiesas un tiesneša neatkarība, taču tai ir arī kvalitātes nodrošināšanas funkcija.”