Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) nav tikai jauniešu aktualitāte, turklāt nozīmīga šāda vakcinācija ir arī pēc dzemdes kakla priekšvēža bojājuma ārstēšanas. No šī gada Latvijā tika uzsākta 12-14 gadus vecu zēnu vakcinācija pret CPV, paralēli jau esošajai 12-18 gadus vecu meiteņu CPV vakcinācijas programmai.
Plašāk par cilvēka papilomas vīrusa problemātiku ne tikai jaunietēm, bet arī dažāda vecuma sievietēm intervijā skaidrojusi Latvijas Kolposkopijas biedrības vadītāja, ārste Kristīne Pčolkina.
Cik izplatīta ir cilvēka papilomas vīrusa infekcija un cik bieži tā noved līdz dzemdes kakla vēzim?
Latvijā diemžēl nav pieejami statistikas dati par CPV infekciju, bet pasaulē aprēķināts, ka vidēji katra otrā seksuāli aktīvā sieviete kaut reizi dzīvē ar šo vīrusu inficējas. Ir zināmi vairāk nekā 150 dažādi CPV tipi, bet ne visi no tiem spēj izraisīt vēzi. CPV iedalās augsta riska un zema riska tipos. Tikai augsta riska tipi ir tie, kas var izraisīt priekšvēža un vēža saslimšanas.
Taču galvenais ir tas, ka šis vīruss visbiežāk spontāni izzūd. Tas notiek vairāk nekā 90% inficēto. Ar vīrusu inficēties var gan sievietes, gan vīrieši. Lai gan vīriešiem biežāk infekcija noris bez simptomiem, tā arī var izraisīt priekšvēža un vēža saslimšanas. Protams, dzemdes kakls ir lokalizācija, kuru mēs pieminam visvairāk saistībā ar šo vīrusu, bet tas ir tāpēc, ka mums ir iespēja to kontrolēt, veicot analīzes skrīninga ietvaros.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2018.gadā dzemdes kakla vēzis Latvijā vidēji bija 25 uz 100 000 sieviešu. Tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs, jo Eiropā tas ir uz pusi mazāks – vidēji 13 uz 100 000 sieviešu, Austrālijā – 7 uz 100 000. Pēc SPKC datiem, 2017.gadā tika diagnosticēti nedaudz vairāk kā 200 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi. Visbiežāk mēs dzemdes kakla vēzi konstatējam sievietēm vecumā no 40 līdz 59 gadiem jau vēlīnā jeb ielaistā slimības stadijā.
Vai tā ir, ka no inficēšanās ar CPV līdz vēzim var paiet kādi 10-15 gadi?
Tas ir ļoti individuāli un atkarīgs arī no cilvēka blakus saslimšanām un ieradumiem. Galvenais riska faktors vēža attīstībai ir ilgstoša jeb persistējoša CPV infekcija. Smēķēšana ir viens no galvenajiem riska faktoriem ilgstošai CPV infekcijai, kā arī imunitāti ietekmējoša saslimšana, piemēram, HIV, un šīs grupas sievietes skrīningā ir jātestē katru gadu, jo viņām ir lielāks risks straujākai saslimšanas gaitai.
Ja runājam par CPV infekcijas gaitu, tad no vīrusa ienākšanas šūnā līdz vieglas pakāpes šūnu izmaiņām (vieglas pakāpes displāzijai) paiet vidēji 1-3 gadi. Vieglas pakāpes priekšvēža izmaiņas visbiežāk spontāni izzūd 2-5 gadu laikā bez specifiskas ārstēšanas, bet ļoti svarīga ir šo izmaiņu novērošana, jo nav zināms, kurai sievietei saslimšana var progresēt uz vidēji smagas pakāpes displāziju, tālāk – smagas pakāpes, līdz pat vēzim. Lai attīstītos dzemdes kakla vēzis, secīgi jāiziet visas displāzijas pakāpes, un tas nenotiek ne dienas, ne mēneša un pat ne gada laikā. Kā jau minēju iepriekš, tad liela nozīme ir cilvēka dzīvesveidam, konkrētāk, kaitīgiem ieradumiem, vides faktoriem un arī blakus saslimšanām.
Kopumā no inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet vairāki gadi, pat gadu desmiti, bet cilvēkiem ar nomāktu imunitāti tie ir vismaz 5 gadi. Tāpēc liels uzsvars tiek likts uz dzemdes kakla vēža skrīningu. No CPV iespējami skartajām lokalizācijām šī ir vienīgā, kuru varam kontrolēt, veicot profilaktiskas analīzes skrīninga ietvaros. Atklājot saslimšanu priekšvēža stadijā, mēs varam ļoti veiksmīgi, vienkārši, ātri, nesāpīgi un dzīves kvalitāti neietekmējoši to izārstēt.
Un pēc tam tas vairs neatgriežas?
Neatgriežas konkrētā saslimšana, bet sievietei ir iespēja no jauna inficēties ar CPV un viss var sākties no jauna, jo pēc pārslimošanas dabīgā imunitāte ir vāja un nav pietiekoša, lai aizsargātu no jaunas infekcijas. Tāpēc arī pēc pārslimošanas vakcinācijai ir liela nozīme.
Šobrīd Latvijā tiek aicināti vakcinēties jaunieši, jo tad iespējams sasniegt maksimālo vakcīnas efektu, iegūstot līdz pat 95% efektivitāti, kas dod lielu cerību, ka pēc 10-15 gadiem vairs tik bieži neredzēsim gados jaunas sievietes, kurām jau ir dzemdes kakla smagas pakāpes displāzija vai vēzis.
Ja ārstējam CIN 3 jeb smagas pakāpes displāziju, kas šajā gadījumā ir bojājuma izgriešana (ekscīzija) no dzemdes kakla, tad nedaudz, bet tomēr palielinās priekšlaicīgu dzemdību risks. Veicot vienu ekscīziju, risks ir līdz 8%, atkārtoti ~15%. Diemžēl nav garantijas, ka šādas izmaiņas sievietei neatkārtojas 35-40 gados, kas var būt jau jaunas infekcijas izraisītas.
Vakcīna palīdz samazināt inficēšanās risku, kas attiecīgi samazina vēža attīstības risku CPV skartās lokalizācijās, jo jāatceras, ka CPV infekcija nav saistāma tikai ar dzemdes kaklu un tikai ar sievieti.
CPV vienādi bieži skar gan sievietes, gan vīriešus, un lokalizācijas, kas tiek skartas, ir vulva, maksts, dzemdes kakls, anālais reģions, dzimumloceklis un mutes/rīkles dobums. Tāpēc arī vīrieši ir aicināti vakcinēties pret CPV.
Cik smaga ir pati slimība? Kādas tai var būt sekas?
Dzemdes kakla priekšvēža izmaiņas visbiežāk noris bez simptomiem. “Sarkanā karoga” zīme ir, ja sieviete novēro asiņainus izdalījumus no dzimumceļiem starp regulārām mēnešreizēm vai arī pēc dzimumakta.
Dzemdes kakla vēzis ir tāda pati saslimšana kā jebkurš cits vēzis, un jo agrāk to atklāj, jo vieglāk ārstēt un ir mazāks recidīvu jeb slimības atkārtošanās risks. Arī dzīvildzes rādītāji strauji pieaug tad, ja mēs konstatējam saslimšanu sākumstadijā. Pēc Latvijas Onkoloģijas centra datiem, 2020.gadā vairāk nekā 70% jaunu dzemdes kakla vēža gadījumu tika atklāti jau vēlīnā stadijā, un tas nozīmē, ka operāciju veikt vairs nav iespējams, bet paciente saņem tikai staru un, iespējams, ķīmijterapiju, kas ir ļoti nopietni dzīves kvalitāti ietekmējoša ārstēšana. Vēlreiz un vēlreiz uzsvars jāliek uz skrīningu, jo novēlota dzemdes kakla vēža atklāšana bieži vien ir tāpēc, ka sieviete novēloti nokļūst līdz speciālistam.
Cik efektīvi realitātē Latvijā norit skrīnings?
Protams, gribētos, lai izmantoto skrīninga uzaicinājumu skaits būtu daudz lielāks. Pirms pandēmijas bija vērojama lielāka aktivitāte, bet pandēmijas laikā tā strauji samazinājās. Patlaban Latvijas dzemdes kakla vēža skrīninga programma ir pielāgota pasaules labākajiem standartiem.
No šī gada jūlija ir plānots uzsākt CPV kā primāro skrīningu, kas nozīmē, ka sievietes no 30 līdz 70 gadiem saņems vēstuli ar uzaicinājumu ierasties pie ginekologa, kur tiks veikta testēšana tikai uz CPV. Ja vīruss netiks atrasts, tad nākamo šādu vēstuli sieviete saņems pēc pieciem gadiem, un tas ir drošs laika periods, jo piecu gadu laikā dzemdes kakla vēža attīstības risks ir ārkārtīgi zems. Bet, ja sievietei tiks atrasts augsta riska CPV, tad viņu aicinās veikt tālākos nepieciešamos izmeklējumus, lai atklātu vai izslēgtu iespējamo priekšvēža saslimšanu, kura nav ļaundabīga un kurai ārstēšana nav nedz sarežģīta, nedz dzīves kvalitāti vai dzīvildzi ietekmējoša.
Savukārt sievietēm no 25-30 gadiem saglabāsies esošie skrīninga izmeklējumi, kas ir citoloģija kā primārā, un tikai nepieciešamības gadījumā tiks veikta augsta riska CPV testēšana, jo šajā vecuma grupā bieži ir sastopama CPV infekcija, kas nerada nopietnus bojājumus.
Pagājušajā gadā tika izmainīta citoloģijas testēšanas metode, ko izmantojam skrīningā. Visu laiku mums bija tā saucamā “stikliņa” jeb konvencionālā citoloģija, tas nozīmē, ka materiāls, kas tika paņemts no dzemdes kakla, tika uzklāts uz priekšmetstikliņa un tad sūtīts uz laboratoriju tālākai apstrādei un izmeklēšanai. Tagad Latvijā tiek pielietota tikai šķidruma citoloģijas metode, kas ir daudz precīzāka, jo daļēji ir automatizēta. Materiāls, kas paņemts no dzemdes kakla, tiek ievietots speciālā šķīdumu saturošā trauciņā un nosūtīts uz laboratoriju, nezaudējot ne šūnu. Šādu metodi jau sen veiksmīgi lieto attīstītās pasaules valstīs.
Kad ir labākais laiks un kad ir pēdējais laiks vakcinēties?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, rekomendācijas vakcinēties ir vecumā no 9 līdz pat 45 gadiem. Ja agrāk uzskatīja, ka šī vakcīna ir jāsaņem tikai un vienīgi pirms pirmā seksuālā kontakta, tad šobrīd ir zināms un pētījumi ir pierādījuši, ka sievietēm, kuras ir ārstētas vidēji smagas vai smagākas pakāpes priekšvēža izmaiņu dēļ, vakcinējoties jau pēc ārstēšanas, atkārtots dzemdes kakla priekšvēža risks var samazināties pat par 80%.
Patlaban Latvijā vakcinācijas kalendārā ir iekļauta vakcinācija pret CPV 12-18 gadus vecām meitenēm un 12-14 gadus veciem zēniem. Tomēr arvien vairāk pētījumu rāda, ka mums būtu lietderīgi apsvērt obligātu vakcināciju pret CPV gan sievietēm, gan vīriešiem līdz pat 26 gadiem, kas vēl vairāk samazinās CPV izraisītu priekšvēža un vēža saslimšanu risku.