Pēc kāzu nakts viesiem tiek atnests asiņainais palags uz paplātes, kas rotāta ar sarkanām lentēm un ziediem. Sievietes, kas piedalās rituālā, apsveic un pateicas līgavas radiniekiem par viņas šķīstību, bet katram līgavaiņa ģimenes loceklim tiek piešķirtas sarkanas lentes.
Pēc kāzu nakts un palaga atrādīšanas līgava ietērpjas sarkanā kleitā un no šī brīža kļūst par sievieti. Dažkārt līgavas sapin matus bizēs. Turpmāk jaunajai sievai ir pienākums staigāt tikai ar apsegtu galvu.
Interesanti: ja nav pierādījumu par nevainību, laulība tiek nekavējoties izbeigta, un meitene uz visiem laikiem paliek neprecēta, kas ir smags slogs čigānietēm. Turklāt izbrāķētās līgavas ģimene piedzīvo mūža apkaunojumu un tai ir labāk nekavējoties pamest dzimto vietu. Dažreiz meitenei tomēr izdodas apprecēties, taču – lai to panāktu, ģimenei jāpieliek milzu pūles.
Brālības rituāls
Tūlīt pēc nevainības atrādīšanas notiek asins vienotības jeb brālības rituāls. Līgava un līgavainis ar asu nazi veic iegriezumus rokās un savieno abu asinis. Kopš šā brīža laulātajiem viss dzīvē ir sadalīts uz pusēm, ieskaitot mājsaimniecības pienākumus. Viņiem kopā jāaudzina bērni un abi tiek uzskatīti par radiniekiem.
Čigānu kāzu paražas un rituāli ievērojami atšķiras no mums pierastajiem standartiem. Stingrība un pakļaušanās ir vecāku un bērnu attiecību pamatā, bet svarīgākais čigānu līgavas tikums ir šķīstība.
Avots: