Sinoptiķi norāda, ka 2025.–2026. gada ziema Austrumeiropā varētu kļūt par vienu no visanomālākajām un neprognozējamākajām pēdējo divdesmit piecu gadu laikā.
Pēc meteorologu aplēsēm gaidāmā aukstā sezona būs neparasta – to raksturos krasas un biežas temperatūras maiņas, kas laika apstākļiem piešķirs “trakuma” un “nervozitātes” raksturu. Šāds kontrastains klimata scenārijs liek uzsvērt, ka ziema nebūs ierasta, bet gan īpaši mainīga un dažviet pat ekstrēma.
Šī parādība cieši saistīta ar būtiskām temperatūras svārstībām pasaules okeānos, kas savukārt ietekmē globālos atmosfēras procesus un nosaka sezonālās klimata īpatnības arī Eiropā. Okeāna ūdens sasilšana un atdzišana rada nestabilu gaisa masu apriti, un tas atspoguļojas arī kontinentālajos reģionos.
Galvenās prognozes un iespējamie scenāriji:
Izteikts laikapstākļu kontrasts. Ziemas mēnešos gaidāmas biežas un straujas pārmaiņas – spēcīgi un ilgstoši atkušņi tiks nomainīti ar rekordlielām un asām salnām.
Iespējamās sekas. Šādas temperatūras svārstības ne tikai radīs neērtības iedzīvotājiem, bet var būtiski ietekmēt arī infrastruktūru, energoapgādi un lauksaimniecību.
Aukstuma rekordi. Pastāv augsta iespējamība, ka ziema varētu iezīmēties kā viena no aukstākajām visā 21. gadsimtā, īpaši sezonas otrajā pusē.
Temperatūras anomālijas. Prognozes liecina, ka 2025.–2026. gada ziemas vidējā temperatūra būs vairākus grādus augstāka par ilggadējo normu, kas padara šo sezonu īpaši neparastu. Sinoptiķi paredz, ka vislielākā novirze būs janvārī, kad gaiss varētu būt pat par 7 grādiem siltāks nekā ierasts. Arī decembrī sagaidāms būtisks temperatūras kāpums – aptuveni 3 grādi virs normas, savukārt februārī anomālija būs nedaudz mērenāka, tomēr joprojām jūtama, ap 2 grādiem. Šādi rādītāji skaidri norāda, ka ziemas sākums un vidus būs netipiski maigs, lai gan šīs svārstības var izraisīt arī straujus atkušņus un pēkšņas aukstuma atgriešanās epizodes.
Palielināts nokrišņu daudzums. Meteorologi brīdina, ka vienlaikus būtiski pieaugs arī nokrišņu daudzums – par aptuveni 20 līdz 30 procentiem vairāk nekā parasti. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāsaskaras ar biežāku un intensīvāku snigšanu, kā arī citām atmosfēras parādībām, piemēram, sasalstošu lietu vai stipru slapjdraņķi. Šāda kombinācija var padarīt ikdienu vēl neparedzamāku, jo ceļi kļūs slideni, un pieaugs avāriju risks.
Ietekme uz sabiedrību un ekonomiku. Sinoptiķi uzsver, ka šādas anomālijas var radīt nopietnas grūtības ne tikai iedzīvotāju ikdienas dzīvē, bet arī valsts infrastruktūrai un tautsaimniecībai kopumā. Straujas un negaidītas laikapstākļu pārmaiņas var traucēt sabiedriskā un privātā transporta kustību, ietekmēt lauksaimniecības ciklus, radīt papildu slodzi elektroapgādes sistēmām un palielināt energoresursu patēriņu.
Nokrišņu pieauguma sekas. Papildus intensīvākai snigšanai un slapjdraņķim, sinoptiķi brīdina, ka palielināts nokrišņu daudzums var radīt arī bīstamākas dabas parādības. Vietām iespējami lokāli plūdi, apledojums un pat citas dabas katastrofas, kas īpaši ietekmētu zemākas teritorijas un upju ielejas. Šādi apstākļi ne tikai apgrūtinās pārvietošanos, bet arī var radīt bojājumus infrastruktūrai un ietekmēt ikdienas dzīves ritmu.
Neparedzama ziema. Tādējādi gaidāmā sezona solās būt ne tikai auksta, bet arī pilna ar pārsteigumiem. Sinoptiķi uzsver – iedzīvotājiem jābūt gataviem biežām un negaidītām laikapstākļu maiņām, tāpēc regulāra prognožu vērošana kļūs īpaši svarīga, lai izvairītos no sarežģītām vai pat bīstamām situācijām.
Prognoze Rīgai. Latvijas galvaspilsētā laiks gaidāms salīdzinoši mierīgs – periodiski uzspīdēs saule, taču iespējami arī īslaicīgi nokrišņi. Pūšot mērenam dienvidu un dienvidrietumu vējam, gaisa temperatūra dienas laikā saglabāsies virs nulles, pakāpjoties līdz +2…+3 grādiem. Šādi apstākļi radīs patīkamu kontrastu pēc ieilguša sala.
Atmosfēras procesi. Reģionā dominē ciklons, kas nosaka laika apstākļu nestabilitāti. Atmosfēras spiediens jūras līmenī svārstās no 980 hektopaskāliem Kolkasragā līdz 988 hektopaskāliem Latgales dienvidu daļā, liecinot par aktīvu gaisa masu kustību un turpmākām izmaiņām tuvākajās dienās.
