Ministrs izteica, ka ministrija pievērš uzmanību ne tikai ceļu infrastruktūrai, bet arī uzraudzībai, braukšanas kultūrai, vadītāju prasmēm un automašīnu tehniskajam stāvoklim.
Viņš uzsvēra, ka ceļu satiksmes drošība ir ļoti sarežģīta sistēma ar daudzām sastāvdaļām, kuras visas ietekmē kopējo drošības līmeni.
“Ir lietas, ko mēs pašlaik un tūlīt izdarīt nevaram,” sacīja ministrs. “Piemēram, mēs nevaram ātri pārbūvēt visas šosejas, lai tās kļūtu par četru vai vismaz trīs joslu ceļiem. Šādi projekti prasa laiku un ievērojamus resursus.”
Viņš turpināja, norādot uz praktiskajiem soļiem, kurus var veikt tūlīt, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību.
“Tas, ko mēs varam darīt šeit un tūlīt, ir mācīties no citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzes un ieviest sodu sistēmu, kas piemēro naudas sodu jau par pirmo pārkāpto ātruma kilometru,” teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka šāda pieeja ir pierādījusi savu efektivitāti citur Eiropā un varētu būt noderīga arī Latvijā.
Ministrs izskaidroja, ka šāda soda sistēma varētu veicināt lielāku disciplīnu uz ceļiem un likt autovadītājiem nopietnāk ievērot noteikumus.
“Tas ir ātrs un efektīvs risinājums, kas neprasa ilgtermiņa infrastruktūras pārmaiņas, bet var būtiski uzlabot drošību uz mūsu ceļiem. Ātruma pārsniegšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palielina negadījumu risku un to sekas, tādēļ ir būtiski reaģēt uz to stingri un izlēmīgi,” teica ministrs.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka ceļu satiksmes drošība ir komplekss jautājums, kas prasa integrētu pieeju, taču ir svarīgi sākt ar soļiem, kurus var īstenot nekavējoties. “Mēs nevaram gaidīt, kamēr būs iespēja pilnībā pārbūvēt infrastruktūru. Ir jārīkojas tagad, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un smagumu,” noslēdza ministrs.
Ministrs norādīja, ka sodu sistēma pašlaik ietver divas soda vienības, kur viena vienība ir pieci eiro. Viņš atgādināja, ka šī summa nav mainīta kopš 2014. gada, un izteica šaubas par tās efektivitāti.
Tāpēc es būtu gatavs apsvērt progresīvas soda sistēmas ieviešanu. Lai gan pašlaik Latvijā nav vispārējas ienākumu deklarēšanas sistēmas, mēs varētu apspriest iespēju sasaistīt sodus ar automašīnas vērtību, lai nodrošinātu, ka turīgāki cilvēki maksā lielākus sodus,” teica Briškens.
Ministrs arī uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija plāno trīskāršot vidējā ātruma radaru infrastruktūru visā Latvijā. Viņš skaidroja, ka šajās zonās ir novērots, ka satiksmes plūsma kļūst vienmērīgāka un automašīnu distances kontrolējamākas.