Demogrāfija būs viena no nākamā gada budžeta prioritātēm, uzsver Finanšu ministrija.
Lai arī Labklājības ministrija samazinājusi plānotos izdevumus demogrāfijas atbalstam no sākotnēji iecerētajiem 150 miljoniem eiro līdz 80 miljoniem, tas tomēr ļaus īstenot būtiskus atbalsta pasākumus. Plānots nodrošināt divreiz lielāku bērna kopšanas pabalstu, palielināt piedzimšanas pabalstu, kā arī paredzēti papildu līdzekļi audžuģimenēm un aizbildņiem.
Bērna kopšanas pabalsta pieaugums – būtisks solis ģimeņu atbalstam
Labklājības ministrija plāno būtiski palielināt bērna kopšanas pabalstu, sākot no nākamā gada. Līdzšinējo 171 eiro vietā pabalsts tiks dubultots, sasniedzot 340 eiro mēnesī. Turklāt tas tiks piesaistīts valstī noteiktajai ienākumu mediānai, nodrošinot pabalsta dinamikas atbilstību vispārējam dzīves līmeņa kāpumam.
Pabalsta pieaugums turpmākajos gados
Ministrijas aprēķini rāda, ka nākamajos trīs gados bērna kopšanas pabalsts turpinās palielināties par aptuveni 30 eiro gadā. Tas nozīmē, ka 2028. gadā šis pabalsts varētu sasniegt jau 400 eiro mēnesī, sniedzot ģimenēm arvien lielāku finansiālu atbalstu bērna kopšanas laikā.
Ministra uzsvars uz nepieciešamību rīkoties tagad
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsver, ka atbalsts ģimenēm ir jānodrošina nekavējoties. Viņš norāda: “Ja mēs gribam atbalstīt ģimenes tagad, mums viennozīmīgi ir jāceļ pabalsti.” Ministrs akcentē, ka šāds solis ir būtisks, lai stiprinātu demogrāfisko situāciju un veicinātu jauno ģimeņu drošības sajūtu.
Universālais bērna kopšanas pabalsts – galvenais atbalsta elements
Pats svarīgākais jaunajā demogrāfijas atbalsta paketē ir bērna kopšanas pabalsts, jo tas pienākas visām ģimenēm, arī tām, kuru vecāki nav veikuši sociālās iemaksas. Šī universālā pieeja nodrošina plašu aizsardzību un vienlīdzīgu atbalstu visiem jaunajiem vecākiem neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Pabalsta dubultošanas iecere ir būtisks solis, lai stiprinātu ģimeņu sociālo drošību.
Piedzimšanas pabalsta palielināšana
Līdztekus bērna kopšanas pabalstam, plānots palielināt arī vienreizējo piedzimšanas pabalstu. No līdzšinējiem 421 eiro tas tiks paaugstināts līdz 600 eiro. Šis atbalsts paredzēts, lai segtu daļu no sākotnējiem izdevumiem, kas saistīti ar bērna ienākšanu ģimenē, tādējādi mazinot finansiālo slogu jaundzimušo vecākiem.
Uzlabojumi audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem
Būtisks finansējuma pieaugums paredzēts arī audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Plānots novirzīt 25 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 30% atbalsta palielinājumu audžuģimenēm, kā arī “krietnu uzlabojumu” aizbildņiem un adoptētājiem. Ministrs Reinis Uzulnieks uzsver, ka valstī trūkst audžuģimeņu, un tieši materiālais atbalsts ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo problēmu mazināt.
Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana atlikta
Sākotnēji tika plānots dubultot arī ģimenes valsts pabalstu – no 25 līdz 50 eiro mēnesī par katru bērnu. Tomēr šī iecere šobrīd atlikta. Tā vietā plānots pagarināt esošā pabalsta izmaksas termiņu – no pašreizējiem 18 līdz 20 gadiem, ja bērns turpina mācības skolā vai studē augstskolā. Šī pieeja ļāvusi samazināt kopējās plānotās demogrāfijas atbalsta izmaksas no sākotnēji iecerētajiem 150 miljoniem eiro līdz 80 miljoniem, vienlaikus saglabājot galveno atbalsta pasākumu saturu.
Ministrs: Atbalsts ģimenēm ir valsts izturētspējas mēraukla
Ministrs uzsvēra, ka 80 miljoni eiro ir absolūtais minimums, ko valstij būtu jāspēj novirzīt ģimeņu atbalstam. Viņš norādīja – ja valsts pat to nespēj nodrošināt, tad ir nopietni jāšaubās par tās funkcionēšanas spēju.
Drošības sajūta – priekšnoteikums dzimstības pieaugumam
Pēc ministra teiktā, bērnu skaits Latvijā pieaugs tikai tad, ja ģimenes jutīsies droši un aizsargāti. Lielu nozīmi tam ir mājokļu pieejamībai, veselības aprūpes kvalitātei un finansiālajai stabilitātei. Tikai visu šo faktoru apvienojums spēs apturēt dzimstības rādītāju kritumu un veidot vidi, kurā bērni nāk pasaulē arvien biežāk.
Finanšu ministrija: lēmumi vēl priekšā, bet demogrāfija – prioritāte
Lai gan Finanšu ministrija pagaidām nesniedz konkrētus solījumus par finansējuma piešķīrumu, tā tomēr atzīst, ka demogrāfijas jautājumi būs viena no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm. Valdībā jau augusta beigās vai septembra sākumā varētu sākties konceptuālas diskusijas par to, kuriem mērķiem nākamgad piešķirt papildu finansējumu.
Aizsardzība un demogrāfija – budžeta galvenās prioritātes
Iepriekš jau tika uzsvērts, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes būs aizsardzība un demogrāfija. Tomēr konkrēts finansējuma apjoms un tā sadalījums pa aktivitātēm vēl nav noteikts. Kā norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, šie jautājumi būs valdības kompetencē.
Demogrāfijas plāns ir, bet lēmums par finansējumu vēl priekšā
Ģimenēm paredzētais materiālais atbalsts ir daļa no plašāka starpnozaru demogrāfijas attīstības politikas plāna, kas jau ir apstiprināts valdībā. Tomēr finansējuma piešķiršana šiem pasākumiem vēl ir atklāts jautājums. Par to lems valdība un Saeima, sagatavojot un apstiprinot 2025. gada valsts budžetu.
