Es domāja, ka tas nav pareizi, ka es vēl joprojām neesmu to visu sasniegusi. Es sāku paļauties uz viņu panākumiem un pārstāju strādāt ar sevi.
Un tikai tad, kad es paliku vienu, man viss kļuva skaidrs. Es sāku domāt par to, ko vienmēr esmu gribējusi. Par to, ko es gribēju panākt SEV, un nevis kādam citam. Un par izbrīnu, tas nebija gluži tas, ko no manis gribēja sabiedrība. Mērķis nebija atrast vīrieti, lielisku darbu, milzīgu algu. Tā vietā es pierakstījos uz ilgi gaidītajiem deju kursiem, kulinārijas meistarklasēm, jogu trīs reizes nedēļā, es sāku lasīt grāmatas, kuras bija apklājušās ar putekļiem plauktā.
Mana dzīve koncentrējās uz to, ko es vienmēr biju gribējusi darīt, un es sāku kļūt par to cilvēku, par kādu vienmēr gribēju būt.
Tagad es ar sevi lepojos. Varbūt es joprojām kādu atbaidu, bet tas vairs nav tāpēc, ka es pati baidos no neveiksmēm. Es tos atbaidu, jo es Nebaidos. Tāpēc, ka es zinu, ka neveiksme – tas ir tad, kad tu neesi laimīgs pats ar sevi, un pat, ja manā dzīvē viss ne tuvu nav ideāli, es esmu pārāka tajā ziņā, ka vienkārši strādāju ar sevi.
Tagad es viņus atbaidu, jo tieši viņi kaut ko dara nepareizi. Tāpēc, ka vienīgais, kas viņiem ir – viņu darbs, viņu ārējais izskats, viņu alga. Tāpēc, ka iespējams, viņi neatradīs to, kuram ir viss, kas ir man: to, kura labi dejo, kurai patīk gatavot, kura māk parunāt par dažādām tēmām un smaida, kad no rīta pamostas.
Atrodi to, kas ir vajadzīgs tev, lai padarītu sevi laimīgu. Ja tu jūti, ka tev vajag kļūt labākai kaut kādā lietā, tad dari to sevis dēļ. Tu vari atbaidīt daudz cilvēku, bet tu vairāk nepiesaistīsi bailes. Tu piesaistīsi spēku, un tu vari ciest neveiksmes vēl daudzas reizes, bet es apsolu, ka reiz tu piesaistīsi tādu spēcīgu cilvēku savā dzīvē, no kura tu vienmēr baidījies, jo vēl vienkārši nebiji gatava viņam.
