Iedomājieties – dodaties ciemos un rūpīgi gatavojaties. Negribas ierasties ar parastu ziedu pušķi, tāpēc izvēlaties ko oriģinālāku – elegantu augu podiņā. Skaista un šķietami pārdomāta izvēle, vai ne?
Tomēr paskatīsimies tuvāk. Saimnieks ar smaidu pasaka “paldies”, taču aiz prieka dzirksts acīs nemanāmi parādās arī neliels apjukums. Jo līdz ar dāvanu jūs uzdāvināt arī pienākumu – rūpēties par šo augu. Un ne vienmēr tā ir patīkama dāvana.
Padomājiet paši: cik bieži esat saņēmuši orhideju vai fikusu? Un cik no tiem izdzīvoja ilgāk par dažiem mēnešiem? Ja neesat aizrautīgs ar dārzkopību, diez vai augs ilgi priecēja. Palika vien vainas sajūta par to, ka tas aizgāja bojā.
Tieši tāpēc klasiskajā etiķetē puķes podiņos mēdz uzskatīt par riskantu dāvanu. Aiz skaistā iesaiņojuma slēpjas ne tikai prieks, bet arī rūpes un atbildība. Un vai tas tiešām ir tas, ko gribas pasniegt kā pārsteigumu?
Etiķetē ziedi nekad nav tikai dekorācija. Tie ir uzmanības žests, maza dāvana dvēselei – skaistums, kas tiek pasniegts, neprasot neko pretī. Grieztie ziedi ir kā kompliments: tos ieliek vāzē, un tie vienkārši dāvā prieku. Nekādu saistību, nekādu pienākumu – tikai īss, bet spilgts mirklis.
Savukārt augs podiņā ir pavisam cita stāsta sākums. Tas prasa regulāru aprūpi – laistīšanu, pārstādīšanu, pareizu gaismu, reizēm pat īpašus apstākļus. Faktiski tā ir dāvana ar piezīmi: “lūdzu, rūpējies, citādi viss aizies bojā.” Ne katrs ir gatavs uzņemties šādu atbildību, īpaši, ja augs izrādās kaprīzs. Tad skaistuma vietā nāk stress un rūpes.
Klasiskajā etiķetē podos augoši augi nekad nav bijuši paredzēti kā dāvanas. Vēsturiski tie netika pasniegti dāmām, jo tika uzskatīts, ka rūpes par tiem nav viņu pienākums. Pat 19. gadsimtā, kad oranžērijas un ziemas dārzi kļuva moderni, par augiem parasti gādāja dārznieki, nevis mājas saimnieces. Tāpēc, uzdāvināt sievietei puķi podiņā tolaik nozīmēja nevis apbrīnot viņu, bet burtiski uzlikt pienākumu – un tas tika uzskatīts par sliktu toni.
Protams, ir arī izņēmumi. Ja cilvēks pats ar aizrautību kolekcionē augus, sapņo par kādu retu sugu vai jau pārvērtis mājokli īstā džungļu oāzē, tad šāda dāvana ir ne tikai pieņemama, bet pat ļoti atbilstoša. Tomēr arī tad ir vērts uzdot sev jautājumu: vai ar šo žestu es patiešām sagādāju prieku, vai tomēr neuzlieku cilvēkam vēl vienu rūpi?
Puķes podiņā var būt laba dāvana tikai noteiktos gadījumos:
ja cilvēks pats ir skaidri paudis vēlmi tādu saņemt,
ja tā ir īpaša, kolekcionāriem nozīmīga dāvana (piemēram, retas šķirnes orhideja),
vai ja augam ir konkrēta simboliska nozīme (piemēram, naudas koks kā laba vēlējums biznesā).
Citās situācijās podiņu augs bieži vien nav piemērotākā izvēle. Uzdāvināt to “uz dullo”, nezinot, vai cilvēkam patiešām būs prieks, nozīmē riskēt uzkraut viņam liekas rūpes. Daudz drošāk ir izvēlēties grieztus ziedus vai oriģinālu floristikas kompozīciju – tā ir dāvana mirklim, kas sagādā prieku, bet nekļūst par nastu.
Protams, kāds var iebilst: “Bet taču podiņu augi ir modē! Skaists zaļš akcents interjerā vienmēr izskatās labi.” Tas tiesa – zaļumi šobrīd ir ļoti populāri, tomēr svarīgi saprast, ka tie ir interjera elementi. Un interjeru cilvēks parasti veido pats, rūpīgi izvēloties stilu, krāsu gammu un noskaņu. Uzdāvinot augu, pastāv risks netrāpīt viņa gaumē vai radīt priekšmetu, kas vienkārši neiederas viņa mājvietā.
Jāņem vērā arī dažādi ticējumi un simbolika. Dažās kultūrās podiņu augi tiek saistīti ar stagnāciju, kaktusi – ar atsvešinātību, orhidejas – ar kaprīzēm un jūtīgumu, bet naudas koks reizēm uztverts kā uzspiests vēlējums “lai tev vairāk naudas”.
Ja vēlaties sagādāt skaistu un gaumīgu dāvanu, vienlaikus neuzliekot saņēmējam liekas rūpes, ir vairāki eleganti risinājumi:
klasisks griezto ziedu pušķis – droša, pārbaudīta un vienmēr izsmalcināta izvēle;
autora floristikas kompozīcija – jau gatavs mākslas darbs, kas neprasa pat vāzi;
sausie vai stabilizētie ziedi – estētiski, ilgmūžīgi un pilnīgi bezkopšanas;
dāvanu karte ziedu veikalā – iespēja pašam izvēlēties to, kas patiešām sagādās prieku.
Etiķetes būtība ir cieņa – arī pret otra cilvēka ikdienu un labsajūtu. Ja dāvana raisa nevis prieku, bet klusībā uzdotu jautājumu “ko man ar to tagad iesākt?”, iespējams, ir vērts apdomāt citus variantus.
