Pirmā ir ierakstīta gēnos, un tās cēlonis – nenoskaidrotas ģenētiskas imunitātes izmaiņas, kas galvenokārt atsaucas un skar ādu. Šī psoriāze galvenokārt parādās jau 17–20 gadu vecumā.
Ar otra veida psoriāzi cilvēki parasti saslimst pēc 40 gadu vecuma. Šis slimības veids nav saistīts ar iedzimtību un galvenokārt skar nagus un locītavas. Virkne speciālistu uzskata, ka gan pirmajā, gan otrajā gadījumā slimības cēlonis ir novājināta imunitāte.
Psoriāzes ārstēšana ir ļoti sens bizness, ar kuru naudu pelna ne viens vien dziednieks un ekstrasenss, apgalvojot, ka prot ārstēt šo slimību, un aizmirstot, ka ārstēt – tas ir process, bet izārstēt – rezultāts. Pat tajos gadījumos, ja izdodas ādas sarkanumu mazināt, visticamāk, pacients uz pieņemšanu ieradies brīdī, kad psoriāze, kā jebkura cita cikliska slimība, pieklususi.
Ne tikai zinošs ārsts, bet arī godīgs dziednieks atklāti pateiks, ka pilnībā izārstēt psoriāzi mūsdienās vēl nav iespējams. Iespējams tikai uz kādu laiku atbrīvoties no slimības ārējām izpausmēm.
Psoriāzi ārstē dermatologs, iesaistot šajā procesā arī imunologu, psihoneirologu un reimatologu. Ārstēšanas metodes ir iespaidīgas: krioterapija (ārstēšana ar lielu aukstumu), plazmaferēze (asins stimulācija), ultravioleto staru terapija (specifisks solārija analogs), kā arī speciāli medikamenti, ziedes. Atbilstīgo metožu izraudzīšanās un devas ir ārsta kompetencē.
Psoriāzes slimniekiem noteikti jāzina, ka mazās devās ultravioletie stari ārstē, bet palielinātās – var izprovocēt slimības tālāku attīstību. Snaudošas psoriāzes saasināšanos var izraisīt alus, šampanietis un stiprie alkoholiskie dzērieni, etiķis, šokolāde, pipari, kā arī stress, infekcijas slimības, pārpūle, auksts klimats un neregulārs uzturs, proti – viss, kas pazemina organisma vispārējo adaptāciju.
To, ka psoriāze ir mīklaina un neprognozējama slimība, pierāda arī tas, ka tā negaidīti var izzust pati no sevis un vairs nekad neparādīties.