Pareizticīgās Baznīcas bagātā pieredze dod mums iespēju vajadzības gadījumā vērsties ar lūgumiem pie Dieva svētajiem. Un, atcerieties, tie ir arī aizgājušie, kas kādreiz staigāja pa zemi. Tomēr viņi var mūs sadzirdēt un palīdzēt mums vajadzības gadījumā.
Starp citu, ir ļoti daudz nepateicīgo Svēto – viņu ir daudzkārt vairāk nekā to, par kuriem mēs zinām. Un arī viņi var mums palīdzēt līdzvērtīgi ar pagodinātajiem.
Bet vai mūsu aizgājušie tuvinieki mūs dzird?
Es jums pastāstīšu par šādu piemēru no savas dzīves. Reiz izgāju no mājas un ieraudzīju šādu ainu: jauna māte pastaigājās ar savu meitu, un meitene turpināja saukt mammu, lai gan šķita, ka viņa ir ļoti aizņemta ar savām domām. Viņa nekādi nereaģēja uz meitas vārdiem, pilnībā iegrimusi sevī.
Citiem vārdiem sakot, mūsu tiekšanās uz kādu kliegt nav saistīta tikai ar dzīvi pēc aiziešanas- mums jāmācās ieklausīties un sadzirdēt vienam otru arī mūsu zemes dzīvē. Dažkārt mēs pret saviem tuviniekiem izturamies bez pienācīgas uzmanības, ignorējot viņu jūtas un vārdus. Dažās ģimenēs radinieki savā starpā komunicē ļoti sausi, pat necenšoties viens otru saprast.
Bērni un vecāki, brāļi un māsas ne vienmēr spēj savā starpā sazināties. Un pat dzīvojot vienā dzīvoklī, mēs ne vienmēr varam būt patiesi tuvi, jo daudzi cilvēki ir aizņemti, pirmkārt, tikai ar savām rūpēm.
Ja mēs cenšamies norobežoties no citiem tagadnē, mēs paliksim norobežoti arī Mūžībā, jo šāda norobežošanās atņem mums citas iespējas. Pēc aiziešanas mēs nemaināmies, un mēs paņemam līdzi tikai to, ko esam “ieguvuši” savā zemes ceļā – savu koncentrēšanos uz sevi, nevēlēšanos komunicēt un palīdzēt citiem…..
Un tas, kurš savas dzīves laikā bija uzmanīgs pret citiem, pēc aiziešanas palīdzēs citiem. Tāda žēlsirdība piemīt daudziem mums nezināmiem Svētajiem, kuri savas dzīves laikā aicināja citus uz kapiem.
Bieži vien daudzi cilvēki saka, ka pēc došanās uz kapsētu, lai apmeklētu kādu no saviem tuviniekiem, viņu sirdij kļūst vieglāk. Vai arī atbildes uz svarīgiem jautājumiem nāk it kā pašas no sevis.
Lasi vēl: ”Omniva Latvija” steigšus izplata nepatīkamu informāciju visiem saviem klientiem! Ak, nē!!
Vai arī viņu dvēselē pēkšņi valda prieks. Un tas nozīmē, ka mums joprojām ir iespēja sazināties ar kādu, kurš mūs mīlēja, kad bijām dzīvi, un turpina mīlēt arī pēc aiziešanas.