Šī gada sešos mēnešos reģistrēti 15 719 mirušie, kas ir par 1 294 mirušajiem jeb 7,6% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā, kad bija vērojams būtisks mirstības pieaugums.
Pirmajā pusgadā samazinājies mirušo un jaundzimušo skaits
No pirmajiem šī gada mēnešiem augstākie mirstības rādītāji novēroti martā, kad miruši 2 968, kas bija par 10,1% vairāk nekā pērn martā.
Samazinās arī dzimušo skaits. Šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 8 026 bērni – ir par 5,8% mazāks nekā 2021.gada attiecīgajā laika periodā.
Lai arī mirstība 2. ceturksnī samazinājās, taču tā saglabājas augsta, kā arī dzimstība joprojām ir gandrīz uz pusi zemāka par mirstību. 2022.gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī dabiskās kustības rezultātā samazinājies par gandrīz 7 700 cilvēku.
Laulību skaits palielinājies par 14,2%, bet nesasniedz pirmspandēmijas līmeni
2022.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētas 4 272 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 531 laulību jeb 14,2% vairāk, bet tas joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa – 2019.gada pirmajos sešos mēnešos tika noslēgti vairāk nekā 4,7 tūkstoši laulību.
2022.gada 1.jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 896,1 tūkstoši, kas ir par 20,3 tūkstošiem vairāk kā 2022.gada 1.janvārī. Iedzīvotāju skaits pieaudzis reģistrētās imigrācijas dēļ, jo Ukrainas iedzīvotājiem, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss neatkarīgi no valstī nodzīvotā laika. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. Līdz 31.jūlijam Latvijā pagaidu aizsardzību saņēmuši 35,8 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgie.
Novērtējums, vai Ukrainas bēgļi ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks veikts 2023.gada sākumā, pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem.