Uzturs, kā pamatā ir galvenokārt tikai augu bāze, var ievērojami kaitēt cilvēka galvas smadzeņu veselībai. To ietekmē holīna (viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem) līmenis organismā – ja tas ir zems, ir rūpīgi jāpārdomā vai atteikšanās no gaļas ir vēlama. Iespējams, ka nepieciešams rast pilnvērtīgu gaļas alternatīvu arī uzturvērtību ziņā.
Vegānisks vai augu bāzes uzturs var nopietni kaitēt cilvēka smadzeņu darbībai un veselībai – īpaši tad, ja organismā jau tāpat ir zems holīna (B grupas vitamīniem piederošas vielas) līmenis.
Atteikšanās no gaļas un pievēršanās veģetāram vai pat vegāniskam uzturam nav nekas slikts, īpaši ņemot vērā, ka cilvēki pārsvarā to dara mūsu pašu planētas labā, tomēr tikai un vienīgi augu diēta var kaitēt smadzenēm (pilno pētniecisko rakstu lasiet šeit).
Holīns ir ļoti būtiska cilvēka ķermenī esoša uzturviela, tomēr tā daudzums, ko saražo cilvēka aknas, nav pietiekams organismam. Šī viela ir kritiski svarīga tieši smadzeņu veselībai, īpaši runa ir par tā svarīgumu augļa attīstības laikā. Holīns arī ietekmē aknu funkcijas.
Galvenais holīna avots: liellopu gaļa, olas, piena produkti, zivis, vistas gaļa. Daudz mazāk holīna ir riekstos, pupās un krustziežu dzimtas dārzeņos, piemēram, brokoļos.
1998. gadā, apzinoties holīna nozīmīgumu, ASV Medicīnas institūts noteica minimālo ikdienas holīna devu: 425 mg dienā sievietēm un no 550 mg vīriešiem. Savukārt grūtniecēm vai ar krūti barojošajām māmiņām – 450 mg un 550 mg dienā.
Pētniece brīdina, ka piena, olu un gaļas izslēgšana no uztura var negatīvi ietekmēt holīna līmeni cilvēka organismā.
