Pēc omītes aiziešanas viņsaulē mazdēls atrada viņas sakrāto naudu. Blakus bija testaments, kas viņu satrieca līdz sirds dziļumiem

Mihails ļoti gribēja pastaigāties, kad atgriezās pēc skolas, bet, atnākot mājās, māte mainīja viņa plānus.

– Dēliņ, aiznes zāles vecmāmiņai, es būšu aizņemta un man nebūs laika.

– Nu, mammu, es jau puišiem esmu apsolījis. – Miša iesaucās

– Ja viņi ir īsti draugi, tad pagaidīs.- mamma smaidot atbildēja.

Zēns devās pie vecmāmiņas. Inna Nikolajevna dzīvoja viena divistabu dzīvoklī. Viņas dzīvē vairs nebija neviena, kas varētu par viņu parūpēties. Vienīgā meita Anna neatrada laiku savai mātei. Mazdēlu neinteresēja nekas cits kā spēles un draugi. Vecmāmuļa bija pārsteigta, kad pie viņas ieradās Miša.

– Mazdēliņ, ko tu šeit dari? – jautāja vecmāmiņa.

– Atnācu, lai aizietu uz aptieku – teica zēns.

– Brīnišķīgi. Zini, neviens par mani nerūpējas, bet man ir vajadzīga palīdzība. Mīļais, es gribu tev kaut no pavēstīt – vecmāmiņa sāka sarunu.

– Kas tas būtu? – Miša ieinteresējās.

– Tu zini, ka vēlos sadalīt savu mantojumu. Ja tu man palīdzēsi, tad arī dabūsi savu daļu – Inna Nikolajevna viltīgi pasmaidīja.

Puikas acis iemirdzējās, vecmāmiņa uzreiz pamanīja.

– Es tev palīdzēšu! Vienmēr! Kas būtu jādara? – Miša bija sajūsmā.

– Aizej uz aptieku, bet tad nāc mājās un palīdzi mazgāt grīdas – teica vecmāmiņa.

Miša priecīgs devās uz aptieku, tad atgriezās un ar prieku izmazgāja grīdas. Viņš aizmirsa par pastaigu ar draugiem un nolēma visu vakaru veltīt vecmāmiņai. Tagad viņš bija gatavs palīdzēt mantojuma dēļ.

Viņš par to neko neteica mammai un tētim, citādi arī viņi gribētu palīdzēt. Ja nu Miša neko nedabon no omītes mantojuma? Zēns nolēma par to klusēt. Viņš sāka apmeklēt vecmāmiņu biežāk nekā iepriekš. Tagad viņu nebija iespējams dabūt ārā no omītes dzīvokļa.

Reiz Miša pajautāja, cik naudas viņai ir.

– Bez šā dzīvokļa man ir daudz naudas. Mana izcelsme sākas ar cariskajām asinīm. Tāpēc esmu mantojusi ļoti daudz. Tu uzzināsi – atbildēja vecmāmiņa.

Oho – ieinteresējās Miša.

Kā pierādījumu Inna Nikolajevna viņam parādīja ciltskoku, kur viss tika norādīts ar vārdiem. Miša bija sajūsmā. Tagad viņš bija pārliecināts, ka kļūs bagāts. Kad puika devās mājās, omītes draudzene no pirmā stāva ienāca pie vecmāmiņas.

– Innočka, mazdēls tagad pastāvīgi ir pie jums. Agrāk tā nebija. Kas ir mainījies? – Marija Petrovna bija pārsteigta.