“Mīļā, mana… Es atvainojos par savu pagātnes rīcību un vārdiem. Kad tu aizgāji, man bija pietiekami daudz laika, lai saprastu situāciju. Ar skumjām sirdī noliku bērnus gulēt.
Kad tu neatnāci mājās no rīta, man vajadzēja paņemt brīvu dienu, lai paliktu kopā ar bērniem. Es visu dienu smagi strādāju, un man nebija laika atpūsties. Daudz laika pavadu gatavojot, ģērbjot bērnus, spēlējoties ar viņiem un uzkopjot māju.
Man bija jāuzņemas visi apgrūtinošie pienākumi. Es visu dienu biju viena savā mājā, un man nebija iespējas runāt ne ar vienu, kas ir vecāks par 10 gadiem. Tad es sapratu, cik ļoti tu rūpējies par bērniem un cik daudz tu par viņiem domā.
Nākamā diena bija tāda pati kā pārējās. Es pavadīju divas dienas un vienu nakti bez tevis. Šajā laikā es dziļi pārdomāju un sapratu vissvarīgāko. Es saprotu, cik nogurušam jābūt dienas laikā! Esmu sapratusi, ka būt mātei nozīmē upurēt sevi kaut kam svarīgam.
Tas tiešām ir diezgan liels izaicinājums strādāt 10 stundas birojā. Es sapratu, ka būt mammai ir vissvarīgākais darbs pasaulē! Tā ir loma, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu un mērķi, un tas ir cēls un lolots aicinājums.
Diemžēl daudzi cilvēki to nenovērtē vai pat vispār neapzinās. Es atvainojos par savu rīcību un par sāpēm, ko esmu radījis. Ļoti ilgojos pēc tevis. Es biju muļķīgs, nenovērtējot tevi un to, ko tu sniedz mūsu ģimenei.
Lasi vēl: 65 gadu vecumā mūžībā devies izcils mūziķis
Jūs man esat drosmīgākais cilvēks, un es ļoti apbrīnoju jūsu drosmi. Jums ir visgrūtākais pienākums – rūpēties par mūsu bērniem un ģimeni!”