Tomēr Kristīne pa šo laiku bija mainījusies līdz nepazīšanai. Pārdzīvojot grūtības un paliekot viena ar bērniem, viņa kļuva stiprāka un drošāka.
Kad Artūrs lūdza vēl vienu iespēju, Kristīne mierīgi paskaidroja, ka atpakaļceļa vairs nav — viņa nespēj uzticēties cilvēkam, kurš kādreiz viņu atstāja. Turklāt viņa jau bija atradusi kādu, kas patiesi bija bijis līdzās grūtākajos brīžos, iedrošinājis un palīdzējis. Kristīne atklāja, ka ir iemīlējusies šajā vīrietī un viņi kopā plāno apprecēties.
Tikai tagad Artūrs apzinājās, ko īsti ir pazaudējis: sievieti, kura vienmēr bija stāvējusi blakus un nesavtīgi rūpējusies par ģimeni. Šī atklāsme bija smaga, jo neko vairs nevarēja mainīt.
Šis stāsts atgādina, ka lēmumi attiecībās jāpieņem atbildīgi. Jo reizēm kļūdas var maksāt ļoti dārgi — uzticību atjaunot nav viegli, bet zaudēt to var acumirklī. Piedošana iespējama, bet tā vienmēr ir sarežģīta, un tikai mēs paši varam izlemt, vai būsim gatavi dot vēl vienu iespēju, vai tomēr izvēlēsimies iet savu ceļu.
Un kā jūs rīkotos Kristīnes vietā? Vai dotu Artūram otro iespēju, ņemot vērā, ka viņiem jau bija ģimene? Dalieties savās domās komentāros!
