Kāpēc daļai infekcija pielīp momentāni, bet citiem ne? Vai tas liecina par novājinātu imunitāti?
Riskam saslimt ar sēnīšslimībām (to skaitā arī nagu sēnīšslimību) ir pakļauti visi cilvēki, taču individuāli saslimšana galvenokārt atkarīga no organisma vispārējā veselības stāvokļa. Svarīgs ir viss: imunitāte, vielmaiņa, asinsrite, zarnu trakta stāvoklis un hronisko slimību iespējamība.
Dermatomikozēm (ādas, matu, nagu sēnīšslimībām) īpaši pakļauti ir cilvēki, kas ilgstoši ārstējušies ar antibiotikām un kortikosteroīdiem. Liela nozīme ir arī pastiprinātai organisma uzņēmībai pret sēnīti, kas var būt iedzimta. Saslimstība ar sēnīšslimībām vīriešiem un sievietēm ir aptuveni vienāda. Līdz ar gadiem inficēšanās iespējamība palielinās: tas atkarīgs no vecumam atbilstīgām skābju un sārmu līdzsvara izmaiņām un ādas izdalījumiem (ādas taukiem, sviedriem)
No ārējiem apstākļiem sēnīšslimību cēloņi bieži vien ir traumas un situācijas, kad kontakts ar sporām notiek mitrā vidē.
Apmeklējot baseinu, mediķi apskata kājas. Vai tā ir garantija, ka droši var doties ūdenī?
Pastiprināta mitruma apstākļos – vannā, saunā vai baseinā – ādas zvīņas ar cilvēkam bīstamajām sēnīšu sporām var saglabāties ļoti ilgi. Lieliskas vietas, kur sēnītēm vairoties, ir grīda, režģi, paklājiņi, sūkļi. Apmeklējot baseinu, obligāti jāņem līdzi speciālas slēgtas čībiņas un nedrīkst aizmirst arī peldcepuri.
Taču jāatzīst, ka parastā apskatē noteikt katra apmeklētāja veselības stāvokli nav iespējams. Lai mazinātu risku saslimt ar sēnīšslimībām, ūdens baseinos tiek hlorēts, taču, neraugoties uz to, tāda iespēja pastāv.
Nagu sēnīšslimības var izplatīt arī ar manikīra piederumiem. Kā tos dezinficēt?
Sēnītes, kas izraisa dermatomikozes (dermatofīti), labi vairojas siltumā – 25–30 grādos pēc Celsija. Tām nepieciešama mitra neitrāla vai viegli sārmaina vide. Dermatofīti ir izturīgi pret ultravioletajiem stariem un aiziet bojā tikai augstās temperatūrās. Tāpēc, ja ģimene lieto vienu kopīgu manikīra komplektu, pats drošākais dezinfekcijas veids ir pirms katras lietošanas tos pavārīt. Ja piederumu stipri karsēt nedrīkst, to var nomazgāt ar spirtu vai speciālu aptiekā nopērkamu līdzekli – hlorheksidīnu. Taču labāk tomēr katram iegādāties savu komplektu.
Vai tiesa, ka ar sēnīšslimību var inficēties arī transportā?
Patiesībā – jebkurā vietā, tātad arī transportā. Taču šāda iespēja ir tik niecīga, ka nav jēgas veikt kaut kādus drošības pasākumus. Pilnīgi pietiks ar to, ja, atgriežoties mājās, rūpīgi tiks nomazgātas rokas. Ja tomēr bažas inficēties rada pastiprinātu satraukumu, var izmantot antibakteriālās ziepes – to aizsargājošais efekts ir lielāks.
Ieaudzis nags
Ieaudzis nags kājas īkšķim ir ļoti sāpīga problēma. Protams, palīdzēt var ķirurgs, taču vairumā gadījumu var iztikt arī bez viņa iejaukšanās.
Viens no variantiem, kā sev palīdzēt, ir šāds. Starp nagu un ādu, kas ir tam apkārt, uz 2–3 dienām jāiebāž tievā aukliņā saritināta un ar sintomicīna ziedi piesūcināta vate.
Ienadži
Rudens ražas vākšanas laikā sāpīgi ienadži nav nekāds retums. Pret tiem var līdzēt pavisam vienkāršas lietas.
Vārot mencu, novārījumu nedaudz atdzesē un uz 10–15 minūtēm tajā iemērc rokas. Pēc tam nagus un ienadžus ieziež ar barojošu krēmu. Gadījumā ja ienadzis ir iekaisis, sāpošo vietu ierīvē ar pārgrieztu ķiploka daiviņu, gabaliņu sīpola vai ar verdošu ūdeni applaucētu strutenes saknīti.