Viņa acis un sirds vērsās uz Siguldu, kur pagājušajā vasarā bija atļauts pulcēties 5000 cilvēkiem. Šī brīvības sajūta un sapnis par jaunu koncerta pieredzi iedvesmo Donu turpināt veidot mūziku un sniegt saviem faniem neaizmirstamus mirkļus.”
Viņš, redzot manu stāvokli, uzreiz man nes dvielīti, un es pateicos, saņemu to, bet nevaru noslēpt savu pārdzīvojumu. Nokritu ceļos un uzsāku raudāt nevis no sāpes, bet no tā, cik šausmīgi es jutos par šo nekontrolējamo stāvokli.
Mani pārņēma emocijas, un, raudot, es izsaku atvainošanos tehniskajam cilvēkam, ka viņam nākas redzēt šo neizsakāmo un nekontrolējamo brīdi. Šis bija pilnīgs atbrīvošanās mirklis, kurā es sapratu, ka reizēm cilvēki, pat jaunie mākslinieki, piedzīvo intensīvas emocijas un spriedzi. Lai cik pārsteidzošs tas būtu, tas bija neaizmirstams brīdis, kas palīdzēja man saprast, ka pat mūzikas pasaulē ir vietas cilvēciskajām emocijām un saviem neaizmirstamiem stāstiem.”