Nepatīkama situācija kādā Latvijas pusē. Aizsaulē devies vīrietis, tomēr atsakās pildīt viņa pēdējo gribu un apglabāt kapos pie vecākiem.
Aizgājēji spēj sazināties ar dzīvajiem. Slavenais tēlnieks Mārtiņš Zaurs, kurš, pateicoties vērienīgajam darbam kapu pieminekļu veidošanā, bija labi iepazinies ar kapu pieminekļiem, savulaik ar cienījamo kultūrvēsturnieku Gunāru Kuški dalījās savdabīgā atgadījumā, kas saistīts ar cienījama dzejnieka dzīvesbiedra kapa aizskārumu.
Traģiski viņa bija zaudējusi dzīvību autoavārijā 1973. gada 2. novembrī un tika guldīta Meža kapos. Viņas pēdējā vēlēšanās bija tikt apbedītai ar dārgu gredzenu, kas rotā viņas pirkstu. Diemžēl kāda persona, iespējams, no m.o.r..g.a, izrādīja interesi par šo vērtīgo priekšmetu. Pēc tam tumsas aizsegā šī persona izcēla kapu un aizbēga ar gredzenu.
Taču vērīgie radinieki apbedījuma vietā pamanīja nekārtību pazīmes, kas mudināja izmeklēt tālāk. Izrokot kapu, viņi par sašutumu atklāja, ka aizgājēja ir bez lolotā gredzena…
Nākamajās naktīs mirušā gars zaglim uzstāja: “Atdod man manu gredzenu!” Šis murgs saglabājās, līdz zaglis atkal izcēla kapu un nolika gredzenu zārkā. Tuvinieki vēlreiz novēroja apbedījuma vietas traucējumus, liekot viņiem to atvērt, lai tikai pārsteigtu par gredzena klātbūtni zārkā.
Tomēr Jelgavā pavisam nesen notika ļoti nepatīkams gadījums pēc tā, ka kādā ģimenē aizsaulē devās brālis un tomēr viņa pēdējā griba nevarēja piepildīties. Par spīti ilgiem cīniņiem beidzot radinieki dalās ar šo gadījumu…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā