Nacionālais veselības dienests ceļ trauksmi: pacientu neapmierinātība sasniedz jaunu līmeni

Nacionālais veselības dienests (NVD), kura uzdevums ir pārraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu medicīnā un nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu, ziņo par strauju sūdzību skaita pieaugumu.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāji arvien biežāk pauž sašutumu par ārstniecības iestāžu darba organizāciju, īpaši izceļot problēmas ar rindu veidošanu un valsts apmaksāto kvotu pieejamību. Ja 2024. gadā dienests saņēma aptuveni 800 iesniegumus, tad 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos sūdzību skaits jau pārsniedzis 1200, liecinot par sistēmiskām grūtībām nozarē.

Galvenie sūdzību iemesli: rindu mākslīga ierobežošana

Analizējot saņemtos iedzīvotāju ziņojumus, NVD secinājis, ka lielākā daļa pretenziju ir pamatotas. Visbiežāk pacienti saskaras ar divām problēmām:

Maldinoša informācija par gaidīšanas laiku: Slimnīcu mājaslapās norādītais rindu garums bieži neatbilst reālajai situācijai, radot iedzīvotājiem liekas cerības vai tieši pretēji – atturot no pieteikšanās.

Atteikumi veikt pierakstu: Joprojām aktuāla ir prakse, kad iestādes atsakās iekļaut pacientu rindā, aizbildinoties ar kvotu beigšanos un aicinot zvanīt pēc vairākiem mēnešiem. NVD uzsver, ka šāda rīcība ir prettiesiska – ārstniecības iestādei ir pienākums reģistrēt pacientu rindā neatkarīgi no pašreizējā kvotu atlikuma.

Interesanti, ka, lai gan kopējais sūdzību skaits aug, tieši sūdzību īpatsvars par atteikumiem pierakstīt pacientu ir nedaudz mazinājies, kas varētu liecināt par NVD veikto skaidrojošo darbu un iestāžu vadības atsaucību pārrunu procesā.

Miljoniem eiro zaudējumi: kvotu apiešana un sistēmas kļūdas

NVD veiktās pārbaudes atklājušas nopietnas neatbilstības valsts finansējuma izlietojumā. Salīdzinot 2025. gada datus ar iepriekšējo periodu, konstatēts, ka kļūdu un nepamatotu maksājumu apjoms naudas izteiksmē sasniedzis teju divus miljonus eiro. Kopumā dienests ir pabeidzis vairāk nekā 200 detalizētas pārbaudes, kā rezultātā ārstniecības iestādēm nācies atmaksāt valsts budžetā ievērojamas summas – par 123 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

NVD Kontroles un uzraudzības departamenta direktore Inga Brokere skaidro, ka pārbaudes notiek gan attālināti, analizējot ievadītos datus, gan klātienē. Galvenais mērķis ir pārliecināties, vai pakalpojums tiešām ir sniegts un vai tas atbilst medicīniskajām indikācijām.

“Papīra pacienti” un iedzīvotāju loma kontrolē

Viena no satraucošākajām jomām ir tā dēvētie “fiktīvie pakalpojumi”, kad izmeklējums tiek uzrādīts sistēmā, bet pacients to faktiski nav saņēmis. Inga Brokere aicina iedzīvotājus būt modriem un regulāri pārbaudīt savu profilu portālā Latvija.lv, kur sadaļā par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem redzama visa informācija. Ja pacients pamana sev nepazīstamas procedūras vai vizītes, primāri jādodas pie iestādes vadības, bet pēc tam jāziņo NVD. Tieši iedzīvotāju ziņojumi bieži kalpo par pamatu vērienīgām pārbaudēm, jo dienestam nav fizisku resursu, lai manuāli pārbaudītu katru no tūkstošiem ik dienu sniegto pakalpojumu.

Slimnīcu viedoklis: tarifi nesedz reālās izmaksas

Savu viedokli par situāciju paudušas arī lielākās Latvijas slimnīcas, tostarp Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Ārstniecības iestādes neslēpj, ka reizēm datu ievadē un kvotu administrēšanā rodas “radoša pieeja”, ko tās skaidro ar kritisko speciālistu trūkumu un neatbilstošajiem valsts tarifiem. Pēc slimnīcu domām, pašreizējā samaksas sistēma nesedz reālo personāla darba apjomu un patērēto laiku, kas spiež iestādes meklēt veidus, kā “izdzīvot” pieaugoša darba apjoma apstākļos, reizēm upurējot administratīvo precizitāti.