“Mēs uzskatām, ka ārstiem būtu jāņem vērā, ka baktērijas “vibrio vulnificus” var inficēt cilvēku ārpus baktēriju tradicionālajām mītnes vietām,” šādi komentēja pētījuma autori.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Annals of Internal medicine”, rakstīts, ka šīs baktērijas dzīvo ūdeņos, kuru temperatūra ir augstāka par 13 grādiem pēc Celsija.
Cilvēki ar tām var inficēties divos veidos: apēdot inficētas jūras veltes vai arī tad, ja inficēts jūras ūdens iekļūst atvērtā brūcē.
Lai arī lielākā daļa cilvēku piedzīvos nelielus simptomus, dažiem var attīstīties nāvējoša ādas infekcija vai pat asins saindēšanās.
Baktērija var izraisīt nekrotizējošo fascītu – infekciju, kas strauji iznīcina ādu un muskuļu audus. Tā var beigties vai nu ar amputāciju, vai pat cilvēka nāvi.
Pētījuma autori atzīmēja, ka no 2008. līdz 2016. gadam savā slimnīcā redzējuši tikai vienu inficēto, tomēr 2017. un 2018. gada vasarā tie jau bija veseli pieci gadījumi.
Visi pacienti inficējušies bija vai nu krabju zvejas laikā Delavēras līcī, vai bija ēduši līcī nozvejotas jūras veltes. Visiem pacientiem attīstījās nekrotizējošais fascīts. Viens no pacientiem tā rezultātā mira.
Kāds 46 gadus vecs vīrietis ar sīku brūci kājā devās zvejot krabjus. Pēc divām dienām viņam ievainotajā kājā sākās progresējošas sāpes, pietūkums un arī pūžņošana. Izrādījās, ka vīrietis ir inficējies ar minēto baktēriju, tāpēc viņš tika guldīts uz operāciju galda, kur ķirurgs noņēma atmirušos audus un pārstādīja ādu, lai “aizlāpītu” lielākos bojājumus.
Savukārt vēl kādā citā gadījumā 64 gadus vecs vīrietis piedzīvoja labās rokas pietūkumu un pūžņošanu pēc tam, kad bija tīrījis un ēdis iepriekš minētajā līcī nozvejotos krabjus. Neskatoties uz ārstu centieniem vīrieti glābt, viņam apstājās sirds.