Kādu dienu viņa man zvana un saka:
– Vecmāmiņa nolēma sastādīt man dzīvokļa dāvinājuma aktu, viņa jautā, vai neiebilsti? Es viņai saku, ka tu neiebilsti, bet viņa vēlas to dzirdēt no tevis. Kāpēc gan lai tu iebilstu?
– Vecmāmiņa dzīvo pie manis, es viņu pieskatu, vadāju uz poliklīniku, rūpējos par viņas veselību, gatavoju viņai. Piezvani viņai un pasaki, ka neiebilsti, jo mēs rīt plānojam doties pie notāra, paziņoja māsa
Es negaidīju šādu notikumu pavērsienu.
Labi, viņa visu naudu patur sev, bet dzīvokli!
Mana mamma jau sen atteicās no manas vecmāmiņas dzīvokļa, viņa vienmēr mums teica, ka mēs ar māsu iegūsim šo dzīvokli, kad omīte aizies mūžībā. Un tagad mana māsa izgudrojusi to pievākt sev.
Es uzskatu, ka tas nav godīgi!
Māsa ir iestāstījusi vecmāmiņai, ka dzīvoklis ir jāpārraksta uz viņas vārda, un viss. Savu māsu es ļoti labi pazīstu, viņa vienmēr tāda ir bijusi – savu labumu nekad garām nelaidīs.
Bet vecmāmiņa vienmēr gribēja, lai viss mums būtu vienādās daļās, tāpēc viņa tagad vēlas šo jautājumu apspriest ar mani.
Es nevēlos apbēdināt vecmāmiņu, bet runa ir par lielu naudas summu.
Es pat nezinu, ko darīt. Tagad es gribu ņemt vecmāmiņu pie sevis dzīvot. Es arī labprāt viņu pieskatīšu, bet man šķiet, ka māsa nepiekritīs.
Turklāt vecmāmiņai būs grūti pārcelties uz citu pilsētu. Vai man piedāvāt māsai naudu par vecmāmiņas pieskatīšanu? Teiksim, 100 eiro mēnesī?
Lasi vēl: Nepatīkama ziņa: Latvijā strauji saslimst cilvēki, ir izsludināta epidēmija! Kā tas mūs ietekmēs?
Māsa taču nesēž kopā ar viņu 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, viņa strādā un dodas savās darīšanās.
Saprotu, ka viņa daudz dara vecmāmiņas labā, bet dzīvoklis ir pārāk dārga maksa.
Un kāpēc mums tagad būtu jādala īpašums, vecmāmiņa taču ir dzīva un vesela?
Es nevēlos strīdēties ar savu māsu un uztraukt vecmāmiņu!
Ak, šī mantojuma dalīšana! Ko man darīt?
Varbūt tev ir kāds ieteikums vai padoms šai izmisušajai sievietei? Priecāsimies, ja uzrakstīsi komentāros!
