Neilgi pēc Marinas 43. dzimšanas dienas Aleksejs nesagaidīti aizbrauca, atstājot viņu sāpīgās domās un pārdzīvojumos. Viņš izteica, ka jūtas saistīts ar meklējumiem pēc kāda, kam būtu līdzīgas dzīves vēlmes un uzskati. Šis paziņojums radīja Mariņai dziļu ievainojumu un palikušas sāpes, kas apspriedušas viņas dvēseli un sirdi.
Pagāja tikai pāris gadi, bet šis laiks nenesa nekādu atvieglojumu. Marīna ar smagu sirdssāpju slogu uzzināja, ka Aleksejs ir apprecējies vēlreiz un tagad viņam ir dvīņi. Tas bija īsts trieciens. Nav tikai tā, ka viņš tik ātri atrada laimi ar citu, bet šajā jaunajā dzīvē bija tieši tie bērni, kurus Aleksejs tik ilgi un dedzīgi vēlējās ar Marīnu.
Šī ziņa bija kā dzirkstelīte sašķeltajām cerībām, kas vēl bija palikušas Marīnas sirdī. Viņa jutās atstumta un zaudēta, pārpludināta ar sajūtām, kas apvija viņu kā tumšs padebešu mākonis.
Marina pamazām sāka atgūt dzīvesprieku, jo viņa saprata, ka dzīve turpinās, neskatoties uz visām pagātnes nelaimēm. Viņa atrada mierinājumu, iesaistoties kā brīvprātīgā bērnunamā, kur palīdzēja mazajiem bērniem. Šī iesaistīšanās deva viņai jaunu mērķi un apmierinājumu, jo viņa sāka saprast, ka mīlestību var dot ne tikai savām bioloģiskajām atvasēm.
Tomēr atveseļošanās ceļš nebija viegls. Marina arī meklēja atbalstu pie psihologa, lai apgūtu prasmes pieņemt savu pagātni un skatīties uz priekšu. Šī terapija palīdzēja viņai apstrādāt sāpes, ko radīja zaudējumi un pārmaiņas viņas dzīvē. Ar laiku viņa sāka atkal justies stiprāka un gatava sākt jaunu nodaļu savā dzīvē.
Dzīve bez bērniem bija kā kārta, kas sagriezta atpakaļ un kāpa cauri sāpīgām brīžiem. Bijušais vīrs, kurš izvēlējās īstenot savu sapni par ģimeni ar citu sievieti, atstāja vēlēšanos un iznīcināja sapņus par kopīgu nākotni. Tomēr šie sāpīgie notikumi ieaudzināja Marīnā spēju novērtēt katru dienu, katru mazo brīdi un katru saskarsmi ar citiem.
Šī pieredze mācīja Marīnu, ka īstā laime bieži nāk no neparedzētā un nav vienmēr saistīta ar bērniem vai tradicionālu ģimeni. Viņa sāka saprast, ka dzīve ir bagāta ar dažādām veiksmēm un priekšrocībām, kas nāk arī no neparedzētajiem ceļiem un pārmaiņām. Tas bija kā atklājums – laime nav tikai piepildīt mūsu bērnības sapņus, bet arī mierīgi pieņemt un izbaudīt to, kas ir pašreiz un šeit. Tā bija gudrība, ko viņa guva caur saviem sāpīgajiem ceļiem un personīgajām cīņām.