Mans līgavainis ir ginekologs. Lūk, ar ko man nākas saskarties katru dienu. Tas nav viegli!

Šo sarkasma “stafeti” pārņēma mana mamma un māsa, pie katras izdevības cenšoties mani pārliecināt, ka viņš jebkurā gadījumā mani krāpj, iespējams, ne tagad, bet nākotnē gan, jo tāda ir visu vīriešu daba. Jo cista, piena sēnīte, vēls grūtniecības termiņš noteikti skan vilnoši!

Reiz mans tēvs mēģināja norādīt, ka tā nav vīriešu nodarbe. Es tik tikko noturējos, lai neuzdotu jautājumu, kas, viņaprāt, ir jādara īstam vīrietim…

Lasi vēl: Lūk, vēl viens izplatīts mīts par vakcīnām. Kā cilvēki var kaut kam tādam ticēt?

Liela bija mana ticība tam, ka pakāpeniski viss šis idiotisms lēnām norims, bet velti… Uzzinot, ka lietas mums dodas kāzu virzienā, visa manas ģimenes sieviešu puse draudzīgā pūlī steidzās uz pieņemšanu pie “personīgā ginekologa”, priecājoties izmantot izdevību apmeklēt ārstu “radu būšanas” vārdā.