Kādā no pēdējām intervijām maestro atklāja, kā šobrīd jūtas un ar kādām emocijām šobrīd viņam ir jātiek galā paša spēkiem. Viņš atzīst, ka ir kāda tēma kas viņu ļoti nomāc un liek uztraukties par tālāko nākotni.
Viņam reiz bija jautāts vai viņš meklēs sev otro pusīti, uz ko viņš kategoriski atbildēja ar – nē. Viņš atklāj, ka viņa vecumā nevienam viņu nevajag un atrast sev kādu draudzenīti, tas nav viņa dabā.
Viņš vēl smej, ka ja nu uzradīsies kāda dāma, tad apkārtējie teiks, ka viņa pie viņa aizgāja tikai dēļ īpašumiem un mantas. Viņam šāda uzmanība nav nepieciešama.
Tomēr par kādu lietu viņš ir ļoti uztraucies un naktīs pārdzīvo.
Lai gan Raimonds Pauls pats šobrīd nesūdzas un dzīvo, kā vien māk, viņu nomāc rūpes par savām mazmeitām. Maestro vēlas, lai meitenes atrastu stabilitāti un pašas veidotu savu nākotni.
Viņš neaicina steigties ar ģimenes dibināšanu, bet gan uzsver svarīgumu atrast darbu un iemācīties pašām pelnīt.
Pauls apzinās, ka šobrīd viss ir kārtībā, bet raizējas par to, kā mazmeitas tiks galā, kad viņam vairs nebūs spēka par tām rūpēties un kad arī viņš šo pasauli pametīs.
Anna, talantīgā komponista mazmeita, atklāj, ka nekad nav bijusi spiesta apgūt mūziku, par ko šodien nedaudz nožēlo. Bērnībā, kad viņai tika dota izvēle, Anna nevēlējās iesaistīties mūzikas aktivitātēs. Mātes mēģinājums aizvest uz klaviernodarbībām cieta neveiksmi, jo tas šķita grūti un neinteresanti.
Vecāki ļāva Annai neapmeklēt nodarbības, un tā viņas muzikālā izglītība beidzās. Tagad Anna domā, ka būtu jauki kaut ko mācēt, kaut vai savam priekam spēlēt klavieres, kā to dara viņas māsa. Anna atzīst, ka dzied tikai pie sevis, jo uzskata, ka viņai nav labas balss.