Mācītājs jautāja bērnu nama darbiniecei: “Kāpēc visi bērni klusē? Neviens neraud…” Atbilde, ko viņš saņēma, dziļi aizskāra viņa sirdi un atstāja neizdzēšamu rētu

Tajā dienā mēs pirmo reizi atstājām mūsu mazo meitiņu mājās un devāmies uz svētdienas dievkalpojumu. Pēc dievkalpojuma nolēmām aprunāties ar mūsu mācītāju, un viņš dalījās ar mums kādā aizkustinošā stāstā.

Mācītājs bieži apmeklē bērnu namus un internātus visā pasaulē. Viens no viņa neaizmirstamākajiem piedzīvojumiem bija bērnu namā Ugandā, kur valdīja ļoti neparasta un satraucoša atmosfēra.

Pilnīgs klusums 

Istabā, kur atradās aptuveni 100 jaundzimušo, bija pilnīgs klusums. Nekad iepriekš viņš nebija redzējis tik lielu bērnu grupu pilnīgā klusumā – neviens neraudāja, nešņukstēja, nebija nekādu skaņu. Viņam šķita, ka tās nebija īstas bērnu gultiņas ar bērniem tajās…

Mācītājs, apjucis un satraukts, pajautāja bērnu nama darbiniecēm: “Kāpēc visi bērni klusē? Neviens no viņiem neraud!” Darbinieces atbilde dziļi iespaidoja viņa sirdi un atstāja neizdzēšamu rētu.

Viņa paskaidroja, ka visi zīdaiņi, kas nonāk bērnu namā, sākumā raud, jo tā ir viņu vienīgā iespēja sazināties. Zīdaiņi raud, kad viņi jūt sāpes, izsalkumu, diskomfortu vai vienkārši ilgojas pēc uzmanības.

 

Taču, ja uz viņu raudām netiek reaģēts, pēc aptuveni septiņām dienām viņi pārstāj raudāt. Viņi saprot, ka viņu saucieni paliek neatbildēti, un viņi ir nevajadzīgi – neviens neieradīsies viņus nomierināt.

Klusums bērnu namā ir kā neapstrīdams liecinieks šo bērnu sirsniņu izmisumam un vientulībai. Pat būdami pavisam maziņi, viņi saprot, ka, iespējams, nekad netiks paņemti mīlošās mājās, kur viņi būtu vajadzīgi un aprūpēti.

Dzirdot šo stāstu, mēs ar Metu devām viens otram solījumu, ka nekad neignorēsim mūsu bērna raudas. Neatkarīgi no tā, cik ļoti gribas gulēt vai cik esam noguruši, mēs vienmēr būsim tur, lai nomierinātu un apskautu savu meitiņu.

Lasi vēl: Gatavosim garšīgāko Jāņu sieru kādu jūs nebūsiet vēl ēduši; viesi prasīs papildus šķēli

Mēs sapratām, cik svarīgi ir reaģēt uz mūsu bērna vajadzībām un nodrošināt viņai mīlestību un drošību, lai viņa nekad nejustos vientuļa vai pamesta.

Mātes mīlestība ir viena no spēcīgākajām un tīrākajām emocijām, ko cilvēks var izjust. Tā ir dziļa, beznosacījuma saikne, kas sākas vēl pirms bērna piedzimšanas un turpinās visu dzīvi. Mātes mīlestība ir ne tikai par fizisko rūpēšanos, bet arī par emocionālo un garīgo atbalstu, ko māte sniedz savam bērnam.

 

Leave a Comment