Meteoroloģiskā vasara sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra piecas dienas pēc kārtas nepazeminās zem +15 grādiem, un tās sākums tiek reģistrēts pirmajā no šīm dienām.
Rucavā meteoroloģiskā vasara iestājās jau 29. aprīlī, jo no 29. aprīļa līdz 4. maijam šajā novērojumu stacijā diennakts vidējā temperatūra pārsniedza +15 grādus.
15.maijā vairākās novērojumu stacijās vidējā temperatūra bija vismaz +15 grādi, bet valstī kopumā līdz šai atzīmei pietrūka dažas desmitdaļas, tāpēc meteoroloģiskās vasaras sākumu Latvijā varētu noteikt 16. maijā.
Sinoptiķi prognozē, ka šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra dažviet sasniegs +25, +26 grādus, bet nākamnedēļ iespējams vēsāks laiks ar īslaicīgu lietu vietām, un plašāki nokrišņi tiek prognozēti no svētdienas.
Agrākais datums, kad meteoroloģiskā vasara sākusies visā valstī, ir 9. maijs 2018. gadā. Parasti meteoroloģiskā vasara sākas jūnija pirmajā pusē.
Pagājušajā gadā Rīgā tika pārspēts garākās meteoroloģiskās vasaras rekords – tā sākās 11. maijā un noslēdzās tikai 3. oktobrī, sasniedzot 146 dienas. Vidēji valstī meteoroloģiskais rudens 2023. gadā iestājās 4. oktobrī, par 17 dienām pārspējot vēlākā rudens sākuma rekordu.
Solārā vasara, jeb gada gaišākais ceturksnis, sākās maija sākumā un beigsies augusta sākumā. Šogad astronomiskā vasara iestāsies 20. jūnijā plkst. 23.50, kad būs saulgrieži.
Latvijā ir bijušas vairākas vasaras, kas izcēlušās ar īpaši augstām temperatūrām un sausumu, taču divas no tām ir īpaši ievērojamas: 1947. un 2018. gads. 1947. gada vasara ir bieži minēta kā viena no vissausākajām un karstākajām vasarām Latvijas vēsturē.
Vasaras mēneši bija īpaši sausi un karsti, ar ilgstošiem sausuma periodiem un ievērojamu temperatūras paaugstināšanos. Šīs vasaras laikā tika reģistrēti daudzi karstuma rekordi, un sausums izraisīja ievērojamas lauksaimniecības problēmas.
2018. gada vasara ir atzīmēta kā viena no karstākajām un sausākajām mūsdienu Latvijas vēsturē. Jūnijā, jūlijā un augustā bija ilgstoši karstuma periodi ar temperatūru, kas bieži pārsniedza +30 grādus.
Šajā gadā tika reģistrēti vairāki diennakts temperatūras rekordi, un sausuma dēļ daudzviet Latvijā radās problēmas ar ūdens apgādi un lauksaimniecību. 2018. gada vasarā augstās temperatūras un sausums turpinājās gandrīz bez pārtraukuma, radot ievērojamus izaicinājumus iedzīvotājiem un lauksaimniekiem. Abas šīs vasaras ir bijušas ārkārtīgi karstas un sausas, radot ievērojamu ietekmi uz lauksaimniecību, vidi un ikdienas dzīvi Latvijā.