Latviju satricinājusi ļoti skumja vēsts – Mūžībā ir devies ļoti atpazīstams cilvēks un tas ir vairāk nekā skumji, ņemot vērā to, kas viņš bija!
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) ar dziļu sēru paziņo, ka mūsu vidū ir izdzisis izcilais mākslinieks Sergejs Davidovs, kurš aizgājis mūžībā 20. decembrī. Viņa radošais ieguldījums bija neaizmirstams un spēcīgs, iezīmējoties kā nozīmīgs elements 20. gadsimta nogales Latvijas mākslas notikumos.
Sergejs Davidovs dzimis un audzis radošā ģimenē, kurā pūtās mākslas gars un kurā bija klātība citi nozīmīgi mākslinieki, piemēram, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Sarmīte Māliņa un Anna Heinrihsone. Viņa ceļš mākslas pasaulē sākās Rīgas 35. vidusskolā, kur viņš ieguva pamatizglītību un iedziļinājās mākslas apguvē Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā no 1981. līdz 1986. gadam.
Tā bija nodaļa, kur pasniedzēji kā Tālivaldis Gaumigs, Arvīds Drīzulis, Ivars Bumbiers, Oļģerts Ostenbergs, Pēteris Martinsons, Aleksandrs Dembo un Herberts Dubins veidoja mākslas studiju vidi, kurā plaukstēja radošums un individualitāte. Studiju laikā Sergejs Davidovs aktīvi piedalījās dažādos pasākumos un konkursos, tostarp laikraksta “Literatūra un Māksla” fotokonkursā “Kultūra laikā un cilvēkā”, kur viņš dalījās ar citiem jaunajiem talantiem.
Pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1986. gadā, Sergejs Davidovs turpināja pilnveidot savu māksliniecisko redzējumu un piedalījās dažādās izstādēs. Kopš studiju gadiem viņš bija arī aktīvs kā LMA Sagatavošanas kursu pedagogs, daloties ar savām zināšanām un pieredzi ar jaunajiem mākslas talantiem.
Viens no viņa izcilākajiem darbiem bija kopīgs projekts “Eizenšteinam-90”, ko viņš radīja kopā ar Māri Ārgali un Kristiānu Šicu 1988. gadā. Šis lielizmēra uzpūšamais vides objekts bija veltījums kino forumam “Arsenāls” un iezīmēja viņa iesaistīšanos starptautiskajā kino pasaulē.
Papildus mākslas veidošanai Sergejs Davidovs aktivizējās žurnālistikā, piedaloties “Avots” redakcijā un piedaloties vairākās performancēs un izstādēs, kur viņa radījumi tika novērtēti un atzīti. Viņa kreatīvās pēdas nospiedums paliks mūžīgi Latvijas mākslas vēsturē.
Sergejs Davidovs aktīvi iesaistījās kultūras dzīvē un mākslinieciskajā izpausmē dažādos projektos. 1988. gadā viņš sāka sadarbību ar bijušo Latvijas PSR Rakstnieku savienības žurnālu “Avots”, kur viņš, kopā ar dzīvesbiedri Sarmīti Māliņu un citiem izcilajiem māksliniekiem, piedalījās žurnāla tēla veidošanā. Šajā periodā viņš izstrādāja ne tikai vairākas vāka dizaina versijas “Avotam” (1988), bet arī sniedza savu ieguldījumu avīzē “Diena”.
Sergejs Davidovs bija būtiska persona “Mākslas dienu” pasākumos, kur viņš piedalījās dažādās performancēs un akcijās. Dažas no šīm ievērojamajām norisēm ietvēra darbus kā “Cilvēki būros” (1987), “Staburaga bērni” (1988) un “Kaķi” (1989). Viņa izcilās iemaņas un inovatīvā pieeja pievilināja uzmanību ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mākslinieku vidē.
Mākslinieks arī piedalījās dažādās izstādēs, kur izceļas Helēnas Demakovas kūrētā ekspozīcija “Latvija – XX gadsimta kūlenis” (LNMM, 1990), “Zoom Faktors” (1994, Sorosa Mūsdienu mākslas centrs), un “Firkspedvāles sarunas’94” (1994). Viņa dalība dažādās mākslas grupās un kopdarbos, piemēram, ar Anna Heinrihsoni, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Heinrihsonu un citiem, uzsvēra viņa izteiksmes daudzveidību.
2002. gadā Sergejs Davidovs piedalījās un atstāja savu māksliniecisko zīmogu pasākumā “Govju parāde”, kur kopā ar citiem māksliniekiem radīja un apgleznoja sintētiskā sveķa materiālā veidotas tipveida govis Ventspils pilsētvidē. Turklāt viņš deva savu sniegumu plakātu mākslā, piemēram, Viljama Folknera lugas “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņu” iestudējumam Daugavpils teātrī (1991), kur režiju veica Pēteris Krilovs. Sergejs Davidovs ar savu radošo daudzpusību atstāja paliekošu ietekmi Latvijas kultūras ainā.