- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir "pareizā" un kad tas var sabojāt ēdienu
- Kā dabūt laminātu mirdzošu bez švīkām? Pievieno ūdenim 2 tējkarotes šīs garšvielas
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Liela kļūda, ko pieļaujam ar valriekstiem: Kāpēc es tos tagad vienmēr pirms ēšanas mērcēju karstā ūdenī
Latvijas finanšu ministrija izstrādā jaunus grozījumus: valsts mēģina tikt pie aizgājušo cilvēku naudas
Related Post
- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir “pareizā” un kad tas var sabojāt ēdienu
- Kā dabūt laminātu mirdzošu bez švīkām? Pievieno ūdenim 2 tējkarotes šīs garšvielas
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Liela kļūda, ko pieļaujam ar valriekstiem: Kāpēc es tos tagad vienmēr pirms ēšanas mērcēju karstā ūdenī

360TV Ziņneši veidotajā sižetā noskaidrojies, ka šobrīd Latvijas banku kontos glabājas vairāk nekā 1 miljons eiro – tā ir nauda, kas atrodas aizgājēju kontos. Finanšu ministrija sākusi plānot grozījumus likumdošanā, lai šo naudu varētu ieskaitīt valsts kasē.
Šā brīža statistika liecina, ka katru gadu Latvijā mūžībā dodas aptuveni 30 000 cilvēku. Un mantojuma lietu kārtošanu uzsāk tikai trešdaļā gadījumu, un parasti arī tikai tajos gadījumos, kad aizgājējam ir piederējis kāds īpašums.
Latvijas zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle skaidro, ka notāriem ir piekļuve Latvijas kredītiestāžu kontiem, taču viņi neredz summas, bet tikai pašus kontus. Ja mantojuma lietas ir uzsāktas, tad notārs šajā gadījumā bankām var pieprasīt informāciju par esošo konta stāvokli un tad banka sniedz atbildi – vai kontā vispār atrodas līdzekļi un ja jā, tad cik.

Izpildi testu!
Kā izrādās, problēma rodas tajos gadījumos, kad šajos kontos atrodas nelielas summas, un mantinieki parēķinot izdevumus, lai uzsāktu šo mantojuma lietu kārtošanu, nemaz nesāk to darīt, jo tas nav izdevīgi. Vēl ir daļa tādu, kas nemaz nenojauš, ka aizgājējam bijis kādā bankā konts.
Kā izrādās, Latvijas bankās šobrīd ir vairāk nekā 70 000 šādu aizgājēju kontu, uz kuriem glabājas aptuveni 1 miljons eiro. Un, kā izrādās, nevienam nav vajadzīgi.
Tāpēc Finanšu ministrija šobrīd sākusi izstrādāt jaunus priekšlikumus, kas ļautu šo naudu ieskaitīt valsts kasē. Taču, kā izrādās, pēc esošās likumdošanas, uz šo naudu var pretendēt arī pati banka.
Kā valsts rīkotos ar šo naudu, ja tā nokļūtu valsts kasē?
Raksta turpinājumu lasi nākošajā lapā:
Tevi noteikti interesēs
- Nesteidzieties ar remontu: Kā es pati iztīrīju dzeltenos ūdens traipus no griestiem pēc plūdiem
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir “pareizā” un kad tas var sabojāt ēdienu
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Es gatavoju Napoleona kūku 20 minūtēs bez cepeškrāsns – ļoti vienkārša recepte, izmantojot cepumus “Austiņas”
- Noderīgs sadzīves padoms – arī veci dvieļi var kļūt tīrāki un maigāki
- Orhidejas vienu pēc otra laiž ziedu kātus – mazgāju augu siltā “dušā” ar piedevu







