Šāda iedarbība novērojama, ja cilvēks regulāri dienā lieto vairākus lakricu saturošus košļājamās gumijas spilventiņus. Savukārt tiem, kas katru dienu apēd nelielu lakricas ledeņu daudzumu, jau pēc 2–4 nedēļām var attīstīties hipertonija.
Viens no diviem ļaunumiem
Mērens paaugstināts arteriālais spiediens gados vecākiem cilvēkiem var būtiski uzlabot prāta darbību.
Amerikāņu zinātnieki izanalizējuši 70–85 gadus vecu ar hipertoniju sirgstošu pacientu fizioloģiskās un prāta darbības aktivitātes.
Atklājās, ka pacienti, kas stingri ievēroja visas ārstu rekomendācijas, daudz sliktāk tika galā ar redzes un citiem atmiņas testiem nekā tie hipertoniķi, kuri medikamentus nelietoja. Gan ārsti, gan pacienti nonāca izvēles priekšā: paaugstināts asinsspiediens vai prāta funkciju traucējumi? Mediķi gados vecajiem cilvēkiem ieteica censties noturēt asinsspiedienu 140/90 mm dzīvsudraba staba robežās, jo tieši šis rādītājs tiek uzskatīts par optimālo: mirstības rādītājs šādu parametru gadījumā ir minimāls, toties vecuma vājprāta risks samazinās.
Tālāk prom no lidostas
Dzīve lidostas tuvumā palielina arteriālā spiediena paaugstināšanās risku.
Zviedru pētnieki salīdzināja veselības stāvokli, kāds bija 266 Stokholmas lidostas tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem un 2700 citos pilsētas rajonos dzīvojošajiem, kur lidmašīnu rēkoņa nav dzirdama. Pēc mediķu domām, hipertonijas cēlonis lidostas tuvumā dzīvojošajiem ir stress, ko rada lidostas troksnis. Bet stress, kā zināms, ir viens no būtiskākajiem hipertonijas attīstības riska faktoriem. Rajonos, kur nepārtraukti dzirdams, kā lidmašīnas nosēžas un paceļas, piektajai daļai iedzīvotāju bija paaugstināts arteriālais spiediens. Savukārt vietās, kur šie trokšņi dzirdami nebija, ar hipertoniju sirga tikai 14% iedzīvotāju.
Pētījuma rezultātā zinātnieki secinājuši, ka dzīve lidostas tuvumā hipertonijas attīstības iespējamību paaugstina par 80 procentiem. Troksnis vienādi iedarbojas gan uz vīriešiem, gan sievietēm, taču visvairāk no tā cieš gados veci cilvēki ar labu dzirdi.
Slāpekļa oksīds paplašina asinsvadus
Kalifornijas universitātes mediķi atšifrējuši bioķīmisko mehānismu, kas ir hipertonijas attīstības pamatā.
Kā zināms, paaugstināto arteriālo spiedienu var kontrolēt ar medikamentiem, bet, ja zāles netiek lietotas, tas nepielūdzami ceļas.
Zinātnieki konstatējuši, ka asinsvados, kuros asins spiediens pārsniedz normu, ir būtiski pazemināta slāpekļa oksīda fizioloģiskā aktivitāte.
Šis savienojums paplašina asinsvadu spraugu, tā normalizējot spiedienu un nepieļaujot trombu veidošanos. Progresējoša hipertonija nomāc slāpekļa oksīda asinsvadus paplašinošās īpašības, rezultātā arteriālais spiediens pieaug. Tagad, kad tas noskaidrots, zinātniekiem būs vieglāk meklēt un atrast ceļus, kā izkļūt no šā apburtā loka.