Nedrīkst iet laukā ar izmazgātu galvu
Šis mīts ne vienā vien paaudzē iedibinājis paradumu mazgāt matus vakarā pirms gulētiešanas, lai gan civilizētā pasaule dara otrādi, proti, mazgājas no rīta, taču tādēļ biežāk neslimo. Aptuveni pirms pusgadsimta angļu zinātnieki pat veica eksperimentu: viena grupa cilvēku mitrās drēbēs uzturējās caurvējā, bet otra – siltās telpās.
Saaukstējušos skaits abās grupās bija vienāds. Tas ļāva secināt, ka saikne starp caurvēju, mitriem matiem un saaukstēšanos nav tik tieša. Arī šajā gadījumā būtiska nozīme ir imunitātei un tam, cik norūdījies ir cilvēks.
Inficēties var arī skūpstoties
Lai pārbaudītu, cik patiess ir šis mīts, zinātnieki veica citu eksperimentu – daļai brīvprātīgo uzzieda uz mēles, bet daļai iezieda deguna dobumā rinovīrusus saturošu šķīdumu. Izrādījās, ka vīrusi vieglāk iekļūst organismā pa otro ceļu. Lai inficētos caur muti, nepieciešama tūkstoš reižu lielāka rinovīrusu koncentrācija nekā, lai inficētos caur degunu. Starp citu, inficēšanās gadījumā vidutāja loma visbiežāk ir rokām. Tāpēc dāmām nekad nevajag pasniegt roku skūpstam šķaudošam kungam.
Saaukstēšanās un sports nav savienojami
Reti kurš ir gatavs slimības pirmajās dienās doties uz sporta zāli vai baseinu. Taču ilgi sevi atbrīvot no fizkultūras nedrīkst. Kolīdz temperatūra normalizējas, nodarbības jāatsāk, protams, ja pirms tam cilvēks ir nodarbojies ar sportu. Saprātīgas fiziskās slodzes palīdz organismam atveseļoties. Sevišķi veselīgs ir pusstundu ilgs gājiens vai skrējiens svaigā gaisā.
Klepus nomākšana var izraisīt pneimoniju
Dziļi iesakņojies maldīgs uzskats. Tas var būt bīstami tikai tiem, kas sirgst ar smagām hroniskām plaušu slimībām. Pārējiem ar neproduktīvā sausā klepus lēkmi, kas neļauj naktīs aizmigt un sasprindzina jau tā iekaisušo rīkli, noteikti jācīnās. Par laimi, līdzekļu izvēle ir pietiekami plaša. Ir jāpagaida, kamēr tie iedarbojas, un bronhi sāks attīrīties paši. Tad arī var klepot uz veselību.