Ļoti svarīgi šajā laikā arī, lai krustvecāki apciemo savus krustbērnus. Lai pavada dienu kopā ar viņiem un izbauda kopā pozitīvus un patīkamus mirkļus.
Daļa kristiešu Ziemassvētkus svin 24. decembrī, bet citi – tikai 7. janvārī (sakarā ar vecā Jūlija kalendāra ievērošanu). Bet neatkarīgi no datuma šie svētki joprojām ir vieni no gada nozīmīgākajiem un priecīgākajiem, tāpēc pret tiem jāizturas ar īpašu uzmanību.
Ziemassvētku vakarā ir pieņemts apciemot krustvecākus un atnest viņiem cienastiņu. Pārsteidzoši – bet šai tradīcijai nav nekāda sakara ar kristietību, jo tā ir pārņemta no pagānisma. Bet, tā kā tuvinieku apciemošana svētkos iekļaujas kristīgās morāles normās, šāda darbība ne tikai nav aizliegta, bet, tieši otrādi, apsveicama un atbalstāma.
Ja zināmu iemeslu dēļ Ziemassvētku vakarā tev nav iespējas krustvecākus palutināt ar gardām vakariņām, tas nav grēks. Šajā gadījumā baznīcas kalpi iesaka vairāk rūpēties par tā cilvēka jūtām, kurš gaidīja tevi ciemos. Ja iespējams, pārcel savu apmeklējumu uz citu dienu, apsveic krustvecākus svētkos un izskaidro situāciju, lai viņi neturētu uz tevi ļaunu prātu. Tas ir svarīgi.
Tradicionāli svētku vakariņas vispirms pasniedz krusttēvam, pēc tam – krustmātei. Vakarēdiens tiek atnests kā pateicība par to, ka krustvecāki brīvprātīgi uzņēmušies lūgt par taviem bērniem un viņus mācīt. Kas attiecas uz krustvecākiem, viņi klāj galdu un pasniedz saviem krustbērniem dāvanas.
Runājot par lietām, kas jāņem līdzi, apciemojot krustvecākus, to saraksts dažādos reģionos atšķiras. Tomēr visbiežāk mēs runājam par maizi un kutju (ceremoniāls graudu ēdiens ar saldu mērci). Bet – ja krustvecāku ģimenē ir bērni, tad ir jāatnes saldumi.
Lasi vēl: Diemžēl pirmdienas rīts Jēkabpilī sācies ar skumju vēsti: ”Mediķi steidzās cik ātri vien spēja”
Bet nav nekas traks, ja nav iespējas sagādāt visu nepieciešamo. Galu galā galvenais ir fakts, ka tu apmeklē tuvus cilvēkus, dāvā viņiem savu sirds siltumu, apsveic un pateicies par to, ka viņi aizlūdz par saviem krustbērniem.