Jau izsenis kaķu īpašnieki ir zinājuši, ka šie mājas mīluļi ir ļoti gudri un daudz ko saprot. Tikai tie, kas nekad nav turējuši kaķus, var apgalvot, ka mīlīgie murrātāji dzīvo saskaņā ar instinktiem tāpat kā citi dzīvnieki.
Mūsu kaķene Musja visu saprot un pat “runā”, saka “murr”, dažreiz neapmierināti, dažreiz vaicājoši. Zina vārdus – ej ēst, ej gulēt, nāc šurp. Viņa ir kā ģimenes loceklis.
Mēs dzīvojam pirmajā stāvā, virtuves un viesistabas logi ar lodžiju ir vērsti uz vienu pusi, un, ja, sēžot pie virtuves loga, kaķene uz ielas ierauga savu sugas brāli vai māsu, viņa pavada to ar skatienu, un, kad kaķis pazūd no redzeslauka, Musja skrien uz lodžiju, lai turpinātu to vērot. Tik jautriir uz viņu skatīties! Kaķis saprot, ka logi ir vērsti uz vienu pusi – kaut kādu iemeslu dēļ viņa nekad neskrien uz guļamistabu, kur logs ir otrā dzīvokļa pusē.
Un mēs ģimenē pastāvīgi pamanām nelielas nianses, kas apstiprina, ka kaķis ar apveltīts ar izcilām domāšanas spējām. Situācija ar logiem noteikti nav instinkts. Ja kādam to izstāstītu, viņš nenoticētu.
Bet, lūk, kas notika vakar – vakarā ar vīru atnācām no pastaigas, apsēdāmies pie datoriem. Musja grozījās pie durvīm. Mums ir divas durvis – koka un dzelzs. Es viņu dzinu prom – Musja, ej prom no durvīm! Viņa aiziet, bet pēc kāda laika atkal sāk tīņāties gar durvīm. Es vēlreiz kaķi aizdzinu, bet viņa atkal atnāca un nosēdās pie durvīm. Es ieslēdzu gaismu, paskatījos – durvis bija ciet, ieskatījos priekšnama stūros – varbūt tur rāpo kāds zirneklis. Nē, viss bija kārtībā. Es vēlreiz aizdzinu dzīvnieku prom.