Sākām gatavoties naktsmieram, bet Musja atkal devās pie durvīm, es viņu dzinu prom – viņa nekur negāja un piedevām skaļi ņaudēja. Es viņai teicu – Musja, kas tev šodien lēcies, ej gulēt! Viņa neklausīja un turpināja trīties gar durvīm. Tad man ienāca prātādoma atvērt koka durvis, paskatījos, unše tev – izrādījās, dzelzs durvis nebija aizslēgtas! Pat nedaudz atvērtas, atnākot mājās, mēs ar vīru bijām aizmirsuši tās aizslēgt. Ja ne Musja, dzīvokļa durvis būtu palikušas vaļā visu nakti!
Lasi vēl: Šis vīrietis apraka zemē parastu olu. Rezultāts – īsts atklājums dārzkopjiem
Protams, mūsu kāpņu telpa ir mierīga, turklāt mums ir domofons, tomēr kaut kā neomulīgi kļuva ap sirdi.
Kad mēs atnākam mājās, Musja vienmēr mūs sagaida un pastāvīgi vēro visas mūsu darbības. Iespējams, viņa atcerējās, ka mēs durvis neaizvērām, jo nenoklaudzēja slēdzene. Lūk, kāda viņa mums ir gudra! Bet varbūt viņa kaut kā vienkārši sajuta, ka mājoklī kaut kas nav kārtībā.