Atteikšanās no bēdām un ciešanām
Kapsēta mums atgādina par pagātnes n.ā.v.i un tuvinieku zaudēšanu. Izejot no kapsētas, mēs varam teikt vārdus, lai atbrīvotos no bēdām un ciešanām, kas saistītas ar zaudējumu. Tas var būt simbolisks vārds, lai atbrīvotu bēdas un ļautu mums pilnīgāk un laimīgāk dzīvot tagadnē.
Dzīves vērtības atcerēšanās
Arī vārdi, kas tiek izteikti, izejot no kapsētas, var atgādināt par dzīvības vērtību. Kapsētas apmeklējums un sastapšanās ar mirušajiem var kalpot kā atgādinājums, ka mūsu laiks šeit ir ierobežots.
Sakot vārdus aizejot, mēs varam pārdomāt savus mērķus, prioritātes un novērtēt katru savas dzīves mirkli. Tas var mūs iedvesmot dzīvot apdomīgāk, novērtēt starppersonu attiecības un tiekties pēc laimes un sasniegt savus mērķus.
Zīmes un uzskati ieskauj visus kapsētas apmeklējuma aspektus no ierašanās līdz atgriešanās mājās. Viens no slavenākajiem un izplatītākajiem noteikumiem, kas saistīts ar mirušo radinieku apmeklēšanu, ir paraža izvairīties no kapsētu apmeklējumiem vakarā, īpaši pēc saulrieta.
Kopš seniem laikiem ļaužu vidū valdīja uzskats, ka diena pieder dzīvajiem, bet nakts – mirušajiem, un tāpēc, apmeklējot mirušos šajā laikā, cilvēki traucē viņu mieru un pat var izraisīt dusmas.
