DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode iesaka ēku atjaunošanas vai pārbūves darbus plānot agri pavasarī vai pēc augusta vidus. Otrajā augusta pusē jaunie sikspārņi jau būs pieauguši un, pat iztraucēti, spēs patstāvīgi izdzīvot un pārcelties uz citu mājvietu.
Jāatceras, ka sikspārņi cilvēkam neko nevar izdarīt. Tomēr, ja tie būvdarbu laikā tiek iztraucēti un cilvēks tos aiztiek ar rokām, dzīvnieki var saskrāpēt vai sakost pašaizsardzības nolūkā. Šādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, jo sikspārņi var pārnēsāt kaut ko.
Lasi vēl: Saņēmu zvanu no bankas, ka varu ieguldīt savu naudu un to dubultot: piekritu, bet vēlāk nožēloju
Vairāk nekā puse no Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām vasarā par dzīvesvietām izvēlas cilvēku būvētas virszemes ēkas. Sikspārņi ēkām nekaitē — nebojā konstrukcijas, neko negrauž un nepārnēsā barības krājumus. Tie izmanto jau esošas spraugas un slēptuves — bēniņos, dubultjumtos, zem apšuvuma, aiz palodzēm, slēģiem un citviet.
Visas Latvijā dzīvojošās sikspārņu sugas cilvēkam ir nekaitīgas. Tās barojas ar kukaiņiem un galvenokārt ir aktīvas naktī. Vienas nakts laikā sikspārnis spēj apēst barību, kas veido trešdaļu no tā svara — piemēram, līdz pat 600 odiem starp saulrietu un saullēktu, uzsver DAP speciālisti.
