Dažkārt es saņemu stāstus par dīvainu ikdienas priekšmetu uzvedību: durvis atveras pašas no sevis, bet aiz tām neviena nav, spuldzītes mirgo bez redzama iemesla vai parādās dīvainas ēnas – nevis no priekšmetiem, bet pašas no sevis. Parasti šie notikumi ir saistīti ar tuvinieku aiziešanu.
Lūk, vēl viens stāsts no šīs sērijas, ko komentārā atstāstīja kāds no lasītājiem.
“Pirms manas sievas nāves man bija sapnis par mana drauga mirušo tēvu. Kad viņš bija dzīvs, mums nebija laika ar viņu komunicēt. Nesapratu, kāpēc viņu redzu sapnī, jo viņš jau 8 gadus, kā nebija dzīvs.
Bet nākamajā naktī poltergeists grieza tējkaroti krūzē, bet ne uz ilgu laiku. Man bija bail, bet es pagriezos ar muguru pret sienu un aizmigu. Tas notika vasarnīcā, un pēc pāris dienām es atgriezos mājās, un sākās skumju notikumu cikls, kas atņēma dzīvību sievietei, kuru es mīlēju.”
Lasi vēl: “K Senukai” paziņo priecīgu vēsti klientiem! Daudzi noteikti uzreiz dosies iepirkties turp
Es, protams, nezinu, vai tam ir kāda saistība. “Poltergeists grieza tējkaroti krūzē.” Tātad tas nozīmē, ka karotīte virpuļoja verdošā ūdenī ilgāk, nekā tai vajadzēja griezties saskaņā ar fizikas likumiem?
Nezinu, vai to var uzskatīt par paranormālu parādību, varbūt to var izskaidrot ar reāliem iemesliem? No otras puses, poltergeista fenomens pastāv, man personīgi par to stāstīja ārsts (starp citu, psihiatrs).
Ir svarīgi uzsvērt, ka šīs zīmes un ticējumi nav zinātniski pamatoti un nevar paredzēt cilvēka dzīves gaitu vai notikumus. Daudzi šādi uzskati ir pamatoti uz mītiem, tradīcijām un kultūras pieredzi, un to interpretācija var būt subjektīva.
Lai saglabātu emocionālo stabilitāti un psiholoģisko labklājību, svarīgi ir attiekties ar izpratni pret šiem uzskatiem un atzīt tos par pašu to, kas tie ir – māņticību un folkloru.