No ārienes zalkšus parasti ir viegli atšķirt no citām čūskām pēc to “dzeltenajām ausīm” – krāsainiem plankumiem uz galvas, kas ne vienmēr ir dzeltenā krasā, reizēm tie mēdz būt balti vai pat oranži. Turklāt nevajag domāt, ka zalkši ir mazas čūskas. Latvijā šīs čūskas var sasniegt līdz pat 1-1,5 metra garumu, tās nav indīgas.
Vispār Latvijā brīvā dabā sastopamas vien divas čūskas – zalktis, no kura nav jābaidās, un odze, no kuras gan vajadzētu būt uzmanīgākiem, jo odzes ir indīgas.
Zalktis barojas ar vardēm, grauzējiem un zivīm, šīs čūskas nav agresīvas. Pamanot cilvēkus, tās glābjas bēgot. Ja tos notver, tie, kā jau čūskām pieklājas, sāk šņākt un “spļaut” biezu šķidrumu ar nepatīkamu smaku, reizēm tie izliekas beigti. Kož reti un kodums nav bīstams, taču to noteikti tik un tā vajadzētu pārbaudīt neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā. No zalkšiem nevajadzētu baidīties, bet ķert arī tos nevajag: ļaujiet rāpulim izbaudīt vēsumu un vientulību.