Secinājumi
Mācību pieeja
3. Mācībām jābūt saistītām ar reālo dzīvi un skolēnu iesaistošām.
4. Mācībās liela nozīme ir cieņpilnām un atbalstošām skolēnu un skolotāju attiecībām un sociāli emocionālajai videi skolā.
5. Skolēni un viņu vecāki aktualizē lielāka personalizēta atbalsta nepieciešamību.
6. Vēlme mainīt uzsvaru no atzīmju izlikšanas par galarezultātu uz vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu ikdienā.
7. Kopumā skolēnu apmierinātība ar skolu ir augstāka, ja skolotāji palīdz skolēniem ieraudzīt apgūtā nozīmību dzīvē un mērķtiecīgi atbalsta mācīšanos.
Sociāli emocionālā vide ir ļoti svarīga un viena no biežākajām tēmām skolēnu atbildēs, raksturojot to, kas traucē mācīties. Gandrīz katrs piektais skolēns norāda, ka viņam ir nepatīkami, ja skolotājs klasē paceļ balsi, kliedz, dusmojas. Jādomā, kā palīdzēt skolotājiem, lai uzlabotu klases klimatu.
Lielu uzsvaru savās atbildēs respondenti liek uz skolēnu un skolotāju savstarpējām attiecībām, paužot vēlmi – tām būtu jābūt cieņpilnām, līdzvērtīgām, sociāli emocionāli atbalstošām un uz izaugsmi vērstām. Pēc skolēnu domām, nav pieļaujama klasēs bieži piedzīvotā izsmiešana, pazemošana, savstarpēja salīdzināšana, kuru skolotāji, neko nepasakot, reizēm atbalsta. Vecāki uzskata, ka skolotāja kā mentora un iedvesmotāja loma klasē ir neatsverama, taču tai ir jāmainās no lektora pozīcijas uz sadarbību un aktīvu zināšanu apgūšanas pieeju. Vecāki saskata, ka, pastāvot līdzšinējai pieejai, skolotāji reizēm ir noguruši, un viņiem nepieciešams ievērojams atbalsts no skolas vadības, skolotāju palīgs klasē.
Vaicāti detalizētāk par mācību procesu, skolēni un vecāki līdzīgi savās atbildēs norāda vairākas, viņuprāt, veicamas izmaiņas. Skolēni un vecāki vēlas, lai jaunās zināšanas tiktu balstītas vairāk praktiskajās nodarbības, apgūstot to, kā jauno informāciju lietot, kādā kontekstā un ar kādu mērķi. Tādējādi zināšanas ne tikai tiktu apgūtas teorētiski un iekaltas kā agrāk, bet iegūtu arī praktisku nozīmi. Skolēni vairāk vēlas darboties ārpus klases, kustībā, ekskursiju un projektu veidā, savukārt vecāki papildina, ka vērtīgas būtu iedvesmas lekcijas, aicinot uz skolu nākotnes profesiju pārstāvjus, kā arī mācību formu dažādošana. Ne mazāk svarīgas būtu regulāras savstarpējās diskusijas un sarunas par nule gūtajām zināšanām, kas palīdzētu padziļināt izpratni un stiprināt pieredzi. Iespēja paust savu viedokli par uzzināto, pieredzēto – to skolēni vēlētos darīt ikdienā, ne tikai pildot pārbaudes darbus.
Saskaņā ar kvantitatīvajiem datiem vairāk nekā 70 % skolēnu uzskata, ka skolā iegūto varēs izmantot dzīvē, turklāt 2 no 3 skolēniem skolu uzskata par interesantu. Vienlaikus aptuveni 80 % skolēnu apgalvo – lai dabūtu labu darbu, skolā nav jāiet, kas, visticamāk, atspoguļo sabiedrībā esošu priekšstatu.
Personalizēta pieeja. Ievērojama tendence skolēnu atbildēs ir vēlme pēc personalizētas pieejas mācību procesā. Atbildes liecina, ka spējīgākie skolā bieži vien garlaikojas, bet tie, kam vajadzīgs ilgāks laiks, netiek mācībām līdzi, tiek steidzināti. Arī vecāki savās atbildēs pauž rūpes par to, ka viņu bērni nespēj pietiekami labi iemācīties zināšanas un prasmes, jo tie nesaņem pietiekošu atbalstu. Ar to vecāki saprot skolotāja iedziļināšanos konkrēta skolēna izaugsmē un atbilstošas palīdzības sniegšanu konkrētajā mācību posmā. Reizēm atgriezeniskā saite, ko saņem skolēns, nav pietiekama, lai vecāki skaidri saprastu, kas darāms, lai uzlabotu bērnu sniegumu un apgūtu iekavēto. Pēc vecāku domām, būtu nepieciešami skaidrāki “spēles noteikumi”, piemēram, mācību laikā būt informētiem par apgūstamajiem tematiem, laiku, kad paredzēts tos apgūt, tiem piekrītīgiem mācību materiāliem. Līdzīgi arī skolēni norāda, ka vēlas laikus saņemt skaidru atgriezenisko saiti par savu izaugsmi attiecībā pret apgūstamo saturu – kā par kļūdām, tā par sasniegto – , kas palīdzētu saprast, kas vēl jādara, lai sniegumu uzlabotu. Skolēni novēro, ka nereti skolotāji sniedz vispārīgus, uz kādu konkrētu klases līmeni orientētus vēstījumus, kas nav noderīgi nedz tiem, kuriem ir augstāki sasniegumi, nedz tiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts.
Vērtēšana. Kopumā daudz ierosinājumu un kritikas skolēnu un vecāku atbildēs veltīts vērtēšanas sistēmai. Respondenti uzskata, ka nepieciešama caurspīdīga vērtēšanas sistēma ar iepriekš skaidri zināmiem kritērijiem. Vecāki norāda, ka viņiem bieži nav saprotami vērtēšanas kritēriji un viņi arī nespēj saviem bērniem paskaidrot, kāpēc konkrētajā mācību uzdevumā ir tāda atzīme. Savukārt skolēni izjūt, ka reizēm viņu centību un ieguldīto darbu vispār nenovērtē. Tādējādi skolēni un vecāki uzskata, ka vērtēšanas sistēmai būtu jābūt vispusīgai un tādai, kas orientēta uz personīgo izaugsmi, salīdzinot ar paša iepriekšējo sniegumu, nevis citiem klasesbiedriem. Skolēni norāda, ka vēlas, lai vērtētu arī viņu atdevi, ieguldīto darbu, attieksmi un centību, pat ja gala sniegums ir ar kļūdām. Ne mazāk svarīga ir laikus sniegta atgriezeniskā saite, jo vērtējums mācību posma beigās ir konstatējošs, taču nepalīdz kaut ko uzlabot. Tādējādi vērtējumiem pēc būtības būtu jābūt uz izaugsmi virzītiem. Skolēni vēlas, lai tiktu konkrēti analizētas viņu kļūdas, nevis nepamatoti kritizētas un peltas. Skolēni norāda, ka vēlas cieņpilnu, personiski nozīmīgu vērtēšanu, nevis publisku salīdzināšanu, kas liek izjust kaunu un mazvērtības sajūtu. Svarīgi, ka gan vecāki, gan skolēni norāda, ka jāmaina skolās ieskaņojusies uzskatu sistēma, ka kļūdas ir sliktas un peļamas, tā vietā domājot par kļūdām kā par iespēju uzlabot sniegumu, lai saprastu, ko varēja izdarīt labāk.
Kā norāda E. Vanags: “Pats galvenais – skolēni grib, lai viņi tiktu vērtēti, salīdzinot ar paša sniegumu un attieksmi. Un dažkārt labs vārds – “Paldies, tu esi centies!” – ir tas, ko skolēns visvairāk gaida.”
Īpaši aktualizēta neatbilstoša vērtēšanas mūzikā, vizuālajā mākslā, sportā un mūzikā, norādot, ka šajās disciplīnās ir vajadzīgs talants, lai iegūtu labu atzīmi.
Apmierinātība ar skolu. Kvantitatīvajā aptaujā, kurā tika mērīta skolēnu apmierinātība ar mācību procesu un tajā notiekošo, skaidri redzama nozīmīga sakarība starp to, kā skolotāji sniedz atbalstu un atgriezenisko saiti skolēnam, un to, cik ļoti skolēns vēlas iet uz skolu. Proti, jo skolotājs vairāk palīdz saprast skolēnam, kas viņam nepadodas, un rosina meklēt jaunus paņēmienus, kā arī rosina izteikt viedokli un nebaidīties kļūdīties, jo vairāk skolēni norāda, ka uz skolu dodas ar prieku un uzskata to par labu vietu, kur mācīties. Būtiski pieminēt, ka gan vecāki, gan skolēni savās atbildēs norāda, ka visas šīs iepriekš minētās lietas skolā daži skolotāji jau dara (taču ne visi), un, ja dara, tad dažkārt nesistemātiski un nepietiekami bieži. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka skolēnu apmierinātība jeb vērtējums par skolā notiekošo kopumā ir relatīvi zemāks nekā vecākiem.
Komentējot aptaujā novērotās tendences par mācīšanās pieeju, Z. Oliņa, norāda: “Dati parāda vēlmi pēc mācīšanās pieejas maiņas. Jo vairāk skolotājs dara mūsdienīgas lietpratības izglītības virzienā, jo skolēni ir apmierinātāki ar skolu.” Tādēļ Skola2030 ietvaros ir sagatavots publiski pieejams metodiskā atbalsta materiāls “Skolotājs, kurš vada mācīšanos”, kurā formulētas šīs konkrētās skolotāja darbības un redzējums, kā to īstenot.
Z. Oliņa norāda, ka klašu lielums nav nozīmīgākais, kas ietekmē mācīšanās kvalitāti, bet svarīgi ir tas, ko skolotājs dara klasē, un nav tādu datu, ka mazākās klasēs būtiski atšķirtos rezultāti, tādēļ visās klasēs ir iespējams īstenot vīziju par katra bērna izaugsmi, atbalstu mācībās, – iespējams, sadalot bērnus mazākās grupās, piedāvājot skolotājam palīgu darbā ar bērniem, kuriem vajag vairāk uzmanības u. c.
Pilnveidotajā satura piedāvājumā izmaiņas paredzētas arī vērtēšanā ar uzsvaru uz tādu vērtēšanu, kas skolēnam palīdz mācīties, saprotot savas stiprās un vājās vietas. Ļoti būtiski vērtēšanā vienmēr iepriekš saprast skaidrus sasniedzamos rezultātus un tad vērtēt tikai to, kas ir iemācāms un mācīts. Arī mūzikā, sportā un vizuālajā mākslā – mācību priekšmetos, kuros paredzētas mācīšanās mērķu izmaiņas – jāvērtē tikai apgūstamās prasmes, nevis talanti. “Mēs nevaram vērtēt lietas, kas nav iemācāmas,” uzsvēra Z. Oliņa.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!