Ja iedzīvotāji veiks šos konkrētos darījumus Latvijas bankomātos, pastāv iespēja, ka VID ar viņiem sazināsies. Zināms kāpēc un kādi iemesli tam var būt.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos ar mērķi samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru un uzlabot skaidras naudas aprites uzraudzību. Paredzēts, ka gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona skaidrā naudā iemaksās 750 eiro vai vairāk, vai arī izņems no sava konta summu, kas pārsniedz 1500 eiro, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jānosūta tā dēvētā “sliekšņa deklarācija” Finanšu izlūkošanas dienestam.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe TV3 raidījumā “900 sekundes” skaidroja, ka līdz šim VID nav bijusi piekļuve precīzai informācijai par klientu skaidras naudas darījumiem — bankas sniedza tikai kopējo konta apgrozījumu, bet nebija zināms, cik liela tā daļa veidota skaidrā naudā. Pēc grozījumu pieņemšanas VID varēs detalizētāk analizēt šos datus. Šmite-Roķe uzsvēra, ka jaunā kārtība izstrādāta ar sabiedrības līdzdalību, ņemot vērā iedzīvotāju izteiktās bažas publiskās apspriešanas laikā, un paredzēts izvērtēt iespēju mainīt noteiktos sliekšņus vai ziņošanas biežumu.
Tomēr..
Viņa norādīja, ka nedz VID, nedz Finanšu izlūkošanas dienests neplāno uzreiz veikt pārbaudes pēc katra ziņojuma par darījumu. Informācija tiks vērtēta kopumā — ja, piemēram, persona iemaksās skaidrā naudā lielu summu, bet nebūs redzami likumīgi ienākumi, dati tiks analizēti plašākā risku kontekstā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta uzņēmumiem, kur bieži sastopamas aplokšņu algas un aizdomīgi skaidras naudas darījumi. Attiecībā uz privātpersonām noteikumi ikdienā būtisku slogu neradīs.
Likumā paredzēts, ka cilvēkiem, kuri legāli izņem lielas naudas summas, piemēram, ceļojumiem, VID jautājumus neuzdos, ja līdzekļiem ir skaidra izcelsme. Šobrīd skaidru naudu virs noteiktajiem sliekšņiem iemaksā ap 28 000 cilvēku, bet izņem — aptuveni 3 800, tāpēc lielākajai sabiedrības daļai izmaiņas būtiski neietekmēs ikdienu.
Turklāt jaunā sistēma ļaus VID efektīvāk identificēt riska grupas un mazināt nevajadzīgu saziņu ar cilvēkiem, pievēršoties tikai tiem gadījumiem, kur ir pamatotas aizdomas par nodokļu apiešanu.
Latvijas Bankas pārstāve atzina, ka, lai arī komercbankas tradicionāli veicina bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, šī tendence var radīt arī ievainojamību krīzes apstākļos. Latvijas Bankas padomes locekle Ieva Posuma norādīja, ka Latvijā saglabājas stabila proporcija — ap 70% darījumu tiek veikti bezskaidrā naudā, bet ap 30% joprojām veido skaidras naudas norēķini. Sabiedrībā palielinās interese par digitālajiem risinājumiem, kas redzams gan pakalpojumu attīstībā, gan preču iegādē tiešsaistē, kur norēķini galvenokārt ir elektroniski.
Tomēr Latvijas Bankas pozīcija ir nepārprotama — cilvēkiem arī turpmāk jāsaglabā iespēja izvēlēties starp skaidras un bezskaidras naudas izmantošanu, un šī izvēles brīvība jānodrošina arī ārkārtas situācijās.
