Izpildāmi ieteikumi tiem, kuri ilgāk vēlas būt jauni

Savu dzīvesveidu un gastronomiskās prioritātes mēs katrs sev izvēlamies pats. Un tātad paši arī izlemjam, cik ilgi saglabāt sev jaunību un – cik ilgi dzīvot.

Zemas kaloritātes diētas ir viens no ilgas jaunības stūrakmeņiem. Atziņa, ka askētisms uzturā cilvēkam nāk tikai par labu, nav jauna. Jau pagājušā gadsimta sākumā krievu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts Iļja Mečņikovs savās “Optimisma etīdēs” rakstīja, ka ilgdzīvotāju vidū, ar kuriem viņš ticies, bijuši gan kaislīgi smēķētāji, gan kafijas cienītāji, gan nelabojami dzērāji, toties nav bijis neviena, kas mīlētu pamatīgi un sātīgi pieēsties.

Arī mūsdienās amerikāņu zinātnieku daudzkārtējie eksperimenti ar laboratorijas pelēm pierādījuši – samazinot ēdiena kaloritāti tikai par 8%, būtiski uzlabojās grauzēju veselība. Bet, samazinot kaloriju daudzumu par trešdaļu, peļu mūža ilgums palielinājās par 10–20%.

Savukārt eksperimenti ar pērtiķiem ļāva secināt, ka, saņemot zemas kaloritātes uzturu, viņi retāk slimoja ar diabētu, sirds-asinsvadu kaitēm un dzīvoja ilgāk par tiem saviem ciltsbrāļiem, kuru uzturā nebija nekādu ierobežojumu.

Pagaidām vēl nav bijis neviena vērienīga pētījuma, kā uztura kaloritāte ietekmē cilvēka mūža ilgumu, jo, pirmkārt, šādam eksperimentam jānorit ne vienu vien gadu, un, otrkārt, tas dārgi izmaksā. Toties neilgi cilvēku novērojumi ir notikuši.

Brīvprātīgie dalībnieki, kam bija liekais svars, taču ar aptaukošanos vēl nesirga, pusgadu ikdienā lietotā uztura kaloritāti samazināja par 25%. Bet zinātnieki sekoja viņu insulīna līmenim un ķermeņa temperatūrai. Gan viens, gan otrs rādītājs samazinājās, bet tas jau tiek uzskatīts par ilgmūžības pazīmi. Vēl zemās kaloritātes uzturs samazināja brīvo radikāļu bojāto DNS daudzumu. Diēta palēnināja vielmaiņu, rezultātā samazinājās arī brīvo radikāļu veidošanās.

Optimisms
Nīderlandiešu zinātnieki uzskata, ka optimistus daudz retāk nekā pesimistus piemeklē infarkti un insulti. Ar ko izskaidrojama saikne starp dzīves uztveri un risku agri nomirt?

Izrādās, optimisti daudz saudzīgāk attiecas pret savu veselību, ievēro pareizāku uzturu un vairāk kustas. Viņi daudz labāk nekā pesimisti tiek galā ar dažādiem stresiem. Mierīgais optimistu raksturs nenoslogo viņu endokrīno un imūno sistēmu.

Amerikāņu pētnieki noskaidrojuši, ka optimisti cer nodzīvot par 20 gadiem ilgāk nekā viņu drūmie vienaudži, viņi ir aktīvāki, vairāk strādā un vēlāk aiziet pensijā. Viņiem ir arī lielāki ietaupījumi, savukārt šķirteņi vai atraitņi neplāno palikt vientuļi, bet cer radīt jaunu ģimeni. Vēl viņu vidū ir mazāk smēķētāju. Tādējādi arī sanāk, ka optimistisks noskaņojums vedina ievērot pareizu dzīvesveidu, kas ir viens no ilgmūžības nosacījumiem.

Kāds cits pētījums pierādīja, ka optimisti “filtrē” saņemto informāciju. Viņi labprātāk skatās uz smaidošām laimīgām sejām un klausās labas ziņas, un negrib lūkoties uz dusmīgiem cilvēkiem, un dzirdēt par nepatīkamiem notikumiem. Pat būdami sasirguši, viņi nezaudē optimismu un cer uz labāko.

Ko par to saka mūsdienu zinātnieki un kas vēl jāievēro, lasi nākamajā lapā!