Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas pa labi un pa kreisi stāstīs visiem par savu ģimeni un sūdzēsies par vienu vai par otru ģimenes locekli. Taču tā vien šķiet, ka drīz pienāks arī mana kārta tā darīt.
Mana vedekla tik briesmīgi uzvedas, ka es, salīdzinājumā ar viņu, esmu pilnīgs eņģelītis. Arī es jaunībā šad tad grēkoju, taču tas, kāda ir mana vedekla, vispār nav pieņemams.
Mans dēls apprecējās pirms pāris gadiem, bet jau pēc 9 mēnešiem viņiem piedzima meitiņa. Grūtniecības laikā vedekla pret savu vīru izturējās ļoti neiecietīgi, dzenājot viņu turp un atpakaļ pa veikaliem. Vienā brīdī viņai arbūzu pusnkatī sagribējās, citreiz tās bija garneles. Mans dēls centās izdabāt visiem viņas lūgumiem, nekad neatsakot sievas iegribām. Mums visiem šķita, ka pēc dzemdībām viņas niķi pazudīs, taču viss palika vēl trākāk.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
