Ilze dzīvoja Rīgā, un līdz četrdesmit gadu vecumam viņas dzīve bija kā no pasakas. Viņa bija precējusies ar Kristapu – vīrieti, kuru iemīlēja vēl studiju gados. Šķita, ka viņu kopīgais ceļš būs bezgalīgi harmonisks.
Viņu satikšanās universitātē bija liktenīga. Lai arī viņi bija atšķirīgi, starp viņiem valdīja īpaša saskaņa. Kristaps bija izskatīgs, šarmants, ar siltu humora izjūtu, savukārt Ilze – mierīga, piezemēta un vienkārša savā dabiskajā pievilcībā. Neskatoties uz to, ka viņa necentās izmantot sievišķīgus trikus, Kristaps bija apburts.
Viņi radīja savu mazo pasauli – svētdienu pastaigas, spontānus brīvdienu ceļojumus un klusos mirkļus tikai viņiem diviem. Viņiem bija viss: mīlestība, stabilitāte un sapnis par kopīgu nākotni. Ilze nekad nešaubījās, ka viņu attiecības ilgs mūžīgi.
Pirmajos gados pēc kāzām viņi jutās droši par izvēlēto ceļu. Abi būvēja karjeru, iegādājās dzīvokli Rīgā, soli pa solim veidoja savu dzīvi. Bērnus nesteidzās – viņiem šķita svarīgi vispirms izbaudīt pasauli, piedzīvojumus un ceļojumus. Viņi dzīvoja nesteidzīgi, bet pilnvērtīgi, un šķita, ka viņu mīlestība patiešām spēj uzvarēt visu.
No 1.novembra būtiskas izmaiņas būvniecībā – kas būs jānorāda un ko tas ietekmes visvairāk
Tomēr ar laiku viss sāka mainīties. Sākumā tā bija tikai sīka niansīte – Kristaps arvien biežāk kavējās darbā, aizbildinoties ar karjeras pienākumiem un nogurumu. Ilze domāja, ka tas ir pārejoši – vienkārši darba rutīna, kas ar laiku pāries.
Viss mainījās
Taču drīz vien viņa pamanīja, ka viņu ikdiena vairs nav tāda kā agrāk. Vakarus viņi nepavadīja kopā, nebija nedz brīvdienu plānu, nedz sirsnīgu sarunu pie vakariņu galda. Nebija arī vēstuļu, mazās uzmanības zīmītes vai filmu vakaru. Tā vietā starp viņiem ielauzās klusums. Ilze juta, kā viņu tuvība pamazām izšķīst, un tas lika viņai justies vientuļai pat tad, kad Kristaps atradās blakus.
Viņa cenšas saglabāt mieru, pārliecināta, ka viss atrisināsies, ja vien viņi atklāti parunās. Tomēr jo vairāk viņa mēģināja sasniegt Kristapu, jo skaidrāk kļuva – viņš mainījies. Darbs un citas rūpes aizņēma viņu pilnībā, un mājās viņš bija tikai fiziski, bet ne emocionāli. Sākumā Ilze vēl cerēja, ka tas ir pārejošs stresa periods, tomēr laika gaitā situācija tikai pasliktinājās.
Armands Simsons atklāj patiesās attiecības, kas notiek viņa ģimenē
Ar katru dienu Ilze jutās arvien vientuļāka – it kā viņa būtu tikai ēna pelēkajā fonā, bet Kristaps aizvien straujāk attālinājās pa savu ceļu. Viņai šķita, ka viņu attiecības zaudē dzīvību, tomēr viņa turpināja cerēt, ka tas ir tikai īslaicīgs posms, kas pāries. Viņa meklēja atbildes – kas bija noticis, kāpēc viņi vairs nebija tie paši, kas agrāk?
Un tad atnāca vakars, kas izmainīja visu. Viņi sēdēja pie vakariņu galda, kad Kristaps, skatoties kaut kur tālumā, lēni pateica vārdus, kas Ilzei šķita kā zibens spēriens:
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk un uzzinātu, kas tika pateikts
