Ja pirms desmit gadiem man kāds būtu teicis, ka es ilgi un ar aizrautību stāstīšu par kartupeļu uzglabāšanas veidiem, es būtu tikai atmetusi ar roku.
Toreiz man bija sieva, lauku māja ar pagrabu, kurā atradās vecs ledusskapis, pilns burku. Rudenī vienmēr turēju divus maisus sēklas kartupeļu.
Bet viss mainās. Tagad tu pats esi patērētājs, noliktavas vadītājs un piegādātājs. Es izšķīros, pārdevu dzīvokli un vasarnīcu, pārcēlos uz privātmāju. Nav pagraba. Bet ieradums rudenī iegādāties maisu kartupeļu palika. Tas nav aizraujoši, kad esi vīrietis gados un martā pērc kartupeļus. Tāpēc es pērku oktobrī, lai būtu rezerves. Vecā skola.
Sākumā maisus vedu uz māsas vasarnīcu, viņas pagrabs bija sauss. Bet arī viņai tas apnika – viņa teica: “Tā nav viesnīca.” Un tā arī bija. Tad es mēģināju tos glabāt pieliekamajā pie ieejas. Bezjēdzīgi – tur ir karstums no caurulēm, kartupeļi ātri kļūst mīksti, un pēc mēneša jau asni kā gladiolas. Reiz nepamanīju – un saņēmu pārsteigumu: viss maiss sāka augt, it kā pavasaris būtu atnācis janvārī.
– Nolieciet ābolus vienu otram blakus,” stāstīja man Petrovna, kaimiņiene no vecā dzīvokļa otrās ieejas. Mēs ar viņu bieži tikāmies uz soliņa pie ieejas. Viņa dzīvo viena, desmit gadus vecāka par mani un viņa ir laba saimniece. Viņa man pasniedza kotletes, apgādāja ar krājumiem, viņas marinēto papriku burkas nekad ilgi nestāvēja nostāvējušas, visu pati darīja.
Sākumā es domāju, ka viņa joko. Bet viņa teica, ka viņas mūžībā aizgājušais vīrs to praktizējis astoņdesmitajos gados, kad viss bija jāsaglabā ziemai un nebija lielu ledusskapju. “Āboli izdala etilēnu. Tā kavē augšanu,” viņa skaidro. – Tikai nedrīkst pārspīlēt – viens vai divi āboli maisiņā, ne vairāk. Citādi kartupeļi sāks bojāties.”
Tā es arī darīju. Es paņēmu plastmasas kasti, izklāju to ar avīzēm, iebēru tajā kartupeļus un uzmetu virsū divus spēcīgus Simirenko ābolus. Galvenais, lai tie nebūtu pārgatavojušies. Es visu uzglabāju zem virtuves izlietnes – tur ir tumšāk un temperatūra ir zemāka. Novembrī nekādu izmaiņu. Decembrī – arī viss ir stabils. Es sāku domāt, ka tas viss ir pašapmāns. Un tad pienāca janvāris, un visi ciemos sāka sūdzēties: “Ak, viss ir sadīguši!”, “Izmetu kartupeļu maisu!”.
Visā visumā šī metode darbojās vismaz man.
