Kad iedevu atslēgas savai draudzenei, nedomāju, ka pavisam drīz man būs jāpieņem negaidīts lēmums.
Dažkārt vēlme palīdzēt cilvēkam, kuram dzīvē iestājies sarežģītāks posms, atklāj lietas, par kurām sākumā pat neaizdomājies. Mans stāsts sākās pavisam vienkārši — ar vēlmi atbalstīt draudzeni, taču beidzās ar pārdomām par robežām, uzticēšanos un mājas vērtību.
Mana draudzene nesen bija palikusi viena un meklēja, kur uz laiku apmesties. Tā kā mana ģimene vasarās dzīvo laukos, mūsu dzīvoklis Rīgā lielākoties stāvēja tukšs. Man šķita, ka visloģiskāk ir palīdzēt: iedevu viņai atslēgas un teicu, lai dzīvo, kamēr sakārto savas lietas.
Manuprāt, tā bija vienkārša un sirsnīga rīcība — palīdzēt cilvēkam, ar kuru pazīšanās ilgst jau daudzus gadus.
Drīz vien situācija pavērās pavisam citādi… par to vairāk nākamajās rindās.
Man bija jādodas uz Rīgu paņemt dažas nepieciešamas mantas. Atverot dzīvokļa durvis, pamanīju, ka tajā valda cita noskaņa nekā iepriekš. Virtuvē uz galda bija sveši trauki, viesistabā stāvēja somas un apģērbs, kas noteikti nepiederēja tikai vienai personai.
Pēc brīža priekšā parādījās cilvēki, kurus nepazinu. Tikai tad noskaidroju, ka draudzene dzīvoklī bija ielaidusi vēl dažus paziņas, lai viņiem būtu, kur uzturēties.
Viņa teica:
— Tas tikai uz laiku. Viņiem arī šobrīd nav, kur dzīvot.
Es biju atdevusi atslēgas draudzenei, bet nebiju gaidījusi, ka dzīvoklis kļūs par vietu, kur mitināsies vēl citi. Tā bija māja ar ģimenes atmiņām un vērtīgām lietām, un es to ļoti saudzēju. Man šķita, ka šis solis no viņas puses vairs nav gluži par palīdzību, bet gan par robežu pārkāpšanu.
Mēs mierīgi pārrunājām situāciju, un es skaidri pateicu, ka mana palīdzība bija paredzēta tikai viņai. Citu cilvēku klātbūtne manā mājā man nebija pieņemama. Lūdzu viņu atbrīvot dzīvokli, un pēc neilga laika tas arī notika.
Protams, mūsu saruna nebija viegla, tomēr jutu, ka šis bija pareizais lēmums. Es pasargāju savu ģimenes mājvietu un saglabāju noteiktas robežas, kas man šķiet ļoti svarīgas.
Šī pieredze man lika saprast, cik nozīmīgi ir ne tikai palīdzēt, bet arī jau sākumā skaidri norunāt nosacījumus. Atbalstīt tuviniekus ir svarīgi, tomēr katrai palīdzībai jābūt ar saprotamām robežām.
Es nenožēloju, ka piedāvāju draudzenei pajumti, taču tagad zinu — pirms nodot atslēgas, vienmēr jāskaidro, kādā veidā palīdzība domāta.
