Enerģijas cenu dēļ iedzīvotāji meklēs kompaktākus un ilgtspējīgākus dzīvošanas risinājumus

Augošās energoresursu cenas liks iedzīvotājiem meklēt iespējas, kā nodrošināties pret nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu un komunālo maksājumu kāpumu.

Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā varēsim novērot pieaugošu interesi par pārcelšanos no sērijveida vai pirmskara namu dzīvokļiem uz kompaktām energoefektīvām privātmājām vai uz mazākiem dzīvokļiem. To secinājuši būvniecības un energoefektivitātes eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un bankas Citadele organizētajā diskusijā.

• Šobrīd iedzīvotājiem joprojām ir laiks mazu uzlabojumu vai plānošanas veikšanai. Nepieciešams analizēt pērnos apkures rēķinus un aplūkot patērēto kilovatu sadaļu, lai saprastu, kur rodas lielākie iztrūkumi.

Labs analīzes risinājums ir spiediena testa veikšana, kas ļauj identificēt vietas, caur kurām ēku pamet siltums. Ja nosiltināt ēku līdz ziemai būs problemātiski, tad nelielas šķirbas ar attiecīgiem labojumiem iespējams nomainīt pāris dienu vai nedēļas laikā, bet līdz aukstuma atnākšanai vēl ir pāris mēneši.

• Būvniecībā jāievēro mērenība. Iedzīvotāji lielākoties vēlas lielu māju, bieži ap 150 kvadrātmetru platībā, taču jādomā, kā māju objektīvi uzturēt ilgtermiņā, tāpēc saprātīgāks risinājums būtu būvēt māju, piemēram, 120 kvadrātmetru platībā ar iespējām realizēt piebūves pēc nepieciešamības.

• Cilvēkiem, kas vēlas būvēt jaunu savrupmāju, būtu ieteicams sākt ar tāda zemes gabala izvēli, kur būs iespējams realizēt ēkas pareizu novietojumu, ņemot vērā debespuses un saules enerģiju. Lai māja būtu ekonomiski izdevīga, tai jābūt pēc iespējas kompaktākai, ar pietiekamu siltumizolāciju un trīs stikla pakešu logiem.

Ēkām ir jābūt iespējami gaisa necaurlaidīgām, tāpat tās ieteicams aprīkot ar efektīvu rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Visi šie komponenti un to atbilstība ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipiem ir arhitektu kompetenču sarakstā.

• Automātiskās apkures sistēmas mūsdienās ir moderna komforta izvēle, taču pats galvenais ir kvalitatīva ēkas izolācija un čaulas risinājums. Piemēram, gandrīz pasīvās enerģijas ēkas mūsdienās ir tik labi izolētas, ka, pat ziemā tās nekurinot, temperatūra tajās nenokritīsies zemāk par 12 grādiem.

“Tirgus dinamika šobrīd ir tāda, ka iedzīvotāji sagaida lielākus enerģijas rēķinus un lūkojas pēc mazākām un efektīvākām dzīves telpām, kā arī vienlaikus interesējas par iespējām pārdot kādu no saviem īpašumiem, ja tādi ir vairāki.

Būvējot privātmājas, vairums vēlas apdzīvot 120 – 150 kvadrātmetru lielu platību, taču skaidrs, ka šobrīd, aprēķinot mājokļa uzturēšanas izmaksas, jāveic iespējami precīzs komunālo maksājumu sloga izvērtējums, lai uzturēšanas izmaksas būtu maksimāli objektīvas,” teic Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

“Jaunu mājokli vajadzētu izplānot, ņemot vērā vietas apstākļus – orientāciju pret debespusēm, noēnojumu un citus būtiskus vides faktorus, cik vien tas iespējams. Atjaunojot esošu ēku, būtu jāveic dziļā renovācija, kas tai garantēti nodrošinātu vēl vismaz 50 gadu kalpošanas laiku,” stāsta arhitekts un pasīvo ēku projektētājs Ervīns Krauklis.

“Energoefektivitāte nozīmē, ka ir mazāk rūpju par enerģijas cenu svārstībām, vairāk komforta, vienmēr svaigs gaiss telpās, un nebūs jāmokās vasaras karstuma viļņu laikā vai jātērē nauda neveselīgo kondicionieru darbināšanai.

Tas viss pie nosacījuma, ja ēkas ir labi izplānotas. Šāda pieredze Latvijā ir, un pēdējos gados aizvien vairāk kolēģu arhitektu ar lielu interesi apgūst pasīvo ēku plānošanas pamatprincipus un praksē pielieto enerģijas bilances aprēķina programmatūru, lai pārbaudītu savus lēmumus agrīnās plānošanas stadijās.”

“Būvniecībā bija laiki, kad būvēt 300 kvadrātmetru privātmājas, ieliekot lieljaudas apkures katlu, bija standarts. Šobrīd – enerģijas deficīta un ilgtspējīgas domāšanas laikmetā tā rīkoties nevar. Svarīgi ir saprast, nevis vai nams, ko vēlos, atbilst manai sapņu Instagram mājai, bet vai es to varēšu atļauties uzturēt rīt un nākotnē.

Plānošana jāveic tik labi, lai iespējami izvairītos no lielas pārbūves veikšanas jau tuvākajā desmitgadē, laikiem potenciāli mainoties. Enerģija ir un būs, tikai šobrīd tā ir par maz un jātērē prātīgāk,” uzskata Krists Slokenbergs, sertificēts pasīvo māju konsultants, i2 Factory direktors.

“Par ilgtspējīgu būvniecību pastāv daudz mītu. Piemēram, ka tā ir skatāma tikai kontekstā ar rēķinu samazināšanu būves uzturēšanas laikā. Bet ilgtspējīga pieeja projekta realizācijā nodrošina tostarp arī patīkamu mikroklimatu telpas lietotājam, tehnoloģiski aktuālāko risinājumu pielietošanu, kā arī pārstrādājamu un planētai draudzīgāku materiālu pielietošanu, kas būves ilgmūžību un vērtību tikai palielinās.

Rezultātā, ilgtspējīgi risinājumi it ne tikai ekonomiski pamatoti, bet arī rada cilvēkam labvēlīgu vidi, it sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā faktu, ka dzīves laikā cilvēks līdz 90% laika pavada telpā. Būtiski ir piebilst, ka iepriekšējās enerģētikas krīzes laikā, pagājušā gadsimta 70.-tajos gados, tika veikta masveidīga būvju “iekonservēšana” ar mērķi izvairīties no liekiem enerģijas zudumiem.

Rezultātā, ēkas kļuva neelpojošas, daudz kur bija nepietiekama gaisa cirkulācija, kas jūtami pasliktināja cilvēku pašsajūtu – parādījās galvas sāpes, saasinājās alerģijas – simptomi, kas pazuda, izejot no ēkas. Tā sekas ir jūtamas vēl arī šodien, jo daudz kur šādas ēkas joprojām tiek ekspluatētas,” norāda nekustamo īpašumu attīstītājs “R.Evolution City”.

“Pirmās atsauksmes par privātmāju energoefektivitātes programmu liecina, ka privātmāju īpašnieki ļoti pozitīvi novērtē sniegto valsts atbalstu un aktīvi to izmanto. Šobrīd vairums jeb 80% privātmāju īpašnieku izvēlas uzstādīt saules paneļus, turklāt lielākoties programmā paredzētajā maksimālajā jaudā, kas ir 11,1 kW.

Savukārt kvalitatīvi īstenoti energoefektivitātes projekti privātmājās sasniedz siltumenerģijas ietaupījumu robežās no 26% līdz 70%, bet ēkas energoefektivitātes klase tiek palielināta par vienu vai pat divām klasēm,” potenciālos ietaupījumus iezīmē Oksana Borisova, ALTUM Privātmāju energoefektivitātes vecākā projektu vadītāja.

“Mūsu pieredze rāda, ka kopumā pieteikumi ir pamatoti un labi sagatavoti, un vidēji tikai viens no desmit pieteikumiem nekvalificējas atbalsta saņemšanai. Aicinu interesentus izmantot iespēju atbalsta saņemšanai, vienlaikus rūpīgi iepazīstoties ar programmas nosacījumiem.”

“Līdz ar energoresursu izmaksu pieaugumu un apkārtējās vides prasībām mums ir jāmācās sadzīvot un pielāgoties pasaules izmaiņām nākotnē. Jābūt spējīgiem efektīvi izmantot savus resursus, bet tajā pašā laikā nesamazinot komforta prasības.

Nepieciešams attīstīt jaunu pieeju būvniecībā, kura balstīta uz ilgtspējīgu un jaunu mūsdienīgu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu,” uzsver Aldis Greķis, Ekonomikas ministrijas neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Pilnu diskusijas ierakstu iespējams noklausīties LANĪDA (Asociācija Lanīda) vai bankas Citadele Facebook lapās.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru