Drošības arhitektūra “dienai pēc”: Rietumu plāns miera garantēšanai Ukrainā

Neraugoties uz politiskajām nesaskaņām un iekšējo spriedzi, Eiropas Savienības dalībvalstis un ASV ir panākušas negaidīti ciešu vienprātību jautājumā par Ukrainas drošības garantijām.

Galvenais mērķis ir radīt tik spēcīgu atturēšanas mehānismu, lai Krievijai nekad vairs nerastos vēlme atjaunot agresiju pēc pamiera parakstīšanas. Parīzē notikušajās sarunās panākta fundamentāla vienošanās: ASV uzņemsies vadošo lomu “pamiera uzraudzības” operācijā, kļūstot par galveno garantu robežu neaizskaramībai.

Tomēr Ukrainas puse saglabā piesardzību. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir skaidri norādījis, ka Kijivai nepietiek tikai ar mutiskiem solījumiem no Baltā nama. Ukraina pieprasa, lai ASV Kongress šīs garantijas padarītu par juridiski saistošu dokumentu, tādējādi nodrošinoties pret iespējamām politisko kursu maiņām Vašingtonā nākotnē.

Eiropas militārais atbalsts: bāzes un novērošana

Kamēr ASV fokusējas uz uzraudzību, Eiropas lielvaras – Francija un Lielbritānija – ir uzņēmušās konkrētākas saistības militārās infrastruktūras atjaunošanā:

Šobrīd aktuāli

Latvijā izlozēts vērienīgs laimests: Trešdienas vakarā laimēta liela naudas summa

Militārie centri un noliktavas: Plānots izveidot aizsargātas ieroču un munīcijas glabātuves visā Ukrainas teritorijā.

Daudznacionālie spēki: Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis par gatavību izvietot daudznacionālus spēkus Rietumukrainā. Viņš uzsvēra, ka šīs vienības nepiedalīsies tiešā karadarbībā, bet gan pildīs atturēšanas, novērošanas un Ukrainas armijas atjaunošanas funkcijas.

Debesu un jūras kontrole: Citas koalīcijas valstis plāno izmantot NATO gaisa telpu Ukrainas debesu uzraudzībai, savukārt Turcija paudusi gatavību vadīt jūras spēku koalīciju drošības garantēšanai Melnajā jūrā.

Pamieru gaidot: darbi, kas jādara šodien

Kā norādījis ASV prezidenta īpašais sūtnis Džareds Kušners, lielākā daļa no šiem plāniem stāsies spēkā tikai brīdī, kad iestāsies reāls pamiers. Tomēr sagatavošanās darbi ir būtiski jau tagad, lai Ukraina pie miera sarunu galda sēstos ar pārliecību par savu nākotnes drošību. Spēcīgas garantijas kalpo kā instruments, kas varētu piespiest Krieviju nopietnāk apsvērt karadarbības pārtraukšanu.

Vācija un vairākas citas koalīcijas valstis šobrīd ieņem nogaidošu pozīciju, vēl neparakstot tik konkrētas saistības kā Francija vai Lielbritānija, tomēr kopējais atbalsts stratēģijai saglabājas augsts.

Šobrīd aktuāli

Beidzot melnā svītra galā: 6 zodiaka zīmes, kuru dzīve pēc 8. janvāra sāks strauji uzlaboties

Latvijas loma un tālākā rīcība

Latvija ir apliecinājusi pilnu atbalstu Parīzes deklarācijai. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvērusi, ka jebkurš lēmums par Latvijas karavīru dalību operācijās Ukrainas teritorijā tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks panākta starptautiska vienošanās par pamieru.

Latvijas potenciālais ieguldījums:

Militārā apmācība: Latvija jau šobrīd ir pierādījusi sevi kā efektīvu partneri ukraiņu karavīru apmācībā, un šī funkcija būs kritiski svarīga arī pēc kara, lai uzturētu Ukrainas 800 000 vīru lielās armijas kaujasspējas.

Dalība operācijās: Par konkrētu dalību daudznacionālajos spēkos lems Ministru kabinets un Saeima, balstoties uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rekomendācijām, kas izstrādātas sadarbībā ar NATO augstāko pavēlniecību.

Pašlaik militārie eksperti strādā pie specifiskiem parametriem, lai precīzi definētu, kāds starptautiskais elements ir nepieciešams Ukrainas ilgtermiņa aizsardzībai un kāda loma tajā būs tieši Baltijas valstīm.